Starptautiskie finanšu spekulanti pārvērš Latvijas valsts iemaksātos miljardus eiro par pensiju otrā līmeņa pensiju 5,55 eiro mēnesī lielākajai grupai no tiem cilvēkiem, kuri tagad dodas pensijā.
Pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā akciju tirgi pasaulē piedzīvoja tādu kritumu, kas Latvijas pensiju fondu dalībniekiem varētu nozīmēt vismaz tādus pašus zaudējumus kā 20% inflācija.
Neraugoties uz dažādiem satraukumiem, kas gan ekonomiku, gan finanšu tirgus, gan vienkāršas mājsaimniecības vajāja pagājušā gada lielāko daļu, “naudas dievs” pērngad bijis labvēlīgs pensiju krājējiem. Viņiem ir izdevies tikt pie visai solīdas peļņas. Vai tas turpināsies visu jauno gadu, pagaidām ir pāragri spriest. Sākotnējā konjunktūra nākotnes sirmgalvju kapitāla vairošanai šobrīd šķiet labvēlīga.
Latvija pagājušajā gadā atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 598 751 584 eiro nodokļu maksātāju naudas, ko kuras atpakaļ dabūs labi ja 1/10, bet varbūt tikai 1/100 vai 1/1000 daļu.
Pensiju fondu krājējiem šis ir neizdevīgs laiks. Ieguldījumi nevairo kapitālu, un ienesīguma ailītēs patlaban rēgojas mīnusi. Tā atzīst LTV aptaujātie finanšu eksperti, tomēr viņi iesaka nesteigties ar uzkrājumu izņemšanu. Drīzāk nogaidīt, jo visas krīzes reiz beidzas un ieguldījumi atkal dos peļņu, vēsta lsm.lv.
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šogad aprīļa vidū gada laikā ir negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Valdības atbalstītā iecere par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm veikt iemaksas privātajos pensiju fondos jeb trešajā pensiju līmenī ir vērtējama negatīvi, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Neatkarīgā piedāvā saviem lasītājiem novērtēt, cik pārliecinoši ir Latvijas Bankas sagatavotie argumenti par labu nodokļu maksātāju naudas atdošanai pārvaldīšanā otrā līmeņa pensiju fondiem.