Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā negatīvs

© f64

Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šogad aprīļa vidū gada laikā ir negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada aprīļa vidū gada laikā ir robežās no -0,72% līdz -19,42%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, un kas strādā vairāk nekā gadu, ienesīgums ir no -3,35% līdz -9,39%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā ir no -1,67% līdz -13,86%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums ir no -0,07% līdz -7,97%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem mazāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Indexo izaugsme 47-57", kura ienesīgums ir -0,72%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL aktīvais ieguldījumu plāns", kura ienesīgums ir -2,66%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" aktīvais ieguldījumu plāns "INVL ekstra 47+", kura ienesīgums ir -3,55%.

Savukārt lielākais negatīvais ienesīgums ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "Gauja", kura ienesīgums ir -19,42%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītais pensiju plāns "SEB Eiropas plāns", kura ienesīgums ir -6,93%, un "SEB Investment Management" pārvaldītais pensiju plāns "SEB aktīvais plāns", kura ienesīgums ir -5,99%.

Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ir "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" aktīvais ieguldījumu plāns "Dinamika", kuram ir 361 844 dalībnieki (gada sākumā - 381 839 dalībnieki). Otrs populārākais ir "SEB Investment Management" pārvaldītais "SEB aktīvais plāns", kuram pievienojies 123 671 dalībnieks (128 058 dalībnieki), savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 118 049 dalībnieki (120 635 dalībnieki), ir "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL aktīvais ieguldījumu plāns".

Vienlaikus no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, mazākais negatīvais ienesīgums aprīļa vidū gada laikā ir "Indexo" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "Indexo jauda 16-50", proti, -3,35%, kamēr lielākais negatīvais ienesīgums ir "SEB Investment Management" pārvaldītajam pensiju plānam "SEB dinamiskais plāns", proti, -9,39%.

Visvairāk dalībnieku no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, aprīļa vidū ir "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" ieguldījumu plānam "1990+" - 40 140 dalībnieku (gada sākumā 28 675 dalībnieki), seko "Indexo" pensiju plāns "Indexo jauda 16-50" - 26 638 dalībnieki (21 983 dalībnieki) un "SEB Investment Management" pārvaldītais pensiju plāns "SEB dinamiskais plāns" - 24 614 dalībnieki (21 883 dalībnieki).

No astoņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem mazākais negatīvais ienesīgums gada laikā ir "SEB Investment Management" pārvaldītajam pensiju plānam "SEB Latvijas plāns", proti, -0,07%, bet lielākai negatīvais ienesīgums ir "PNB Asset Management" pārvaldītajam pensiju plānam "Daugava", proti, -7,97%.

"Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Stabilitāte" joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns - tam aprīļa vidū ir pievienojušies 111 206 dalībnieki (gada sākumā 113 328 dalībnieki).

Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem mazākais negatīvais ienesīgums gada laikā ir "INVL Asset Management" aktīvais ieguldījumu plānam "INVL komforts 53+", proti, -1,67%, bet lielākais negatīvais ienesīgums ir "PNB Asset Management" pārvaldītajam pensiju plānam "Venta", proti, -13,86%.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.