Pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā akciju tirgi pasaulē piedzīvoja tādu kritumu, kas Latvijas pensiju fondu dalībniekiem varētu nozīmēt vismaz tādus pašus zaudējumus kā 20% inflācija.
Latvijai un tādējādi Latvijas iedzīvotājiem uzspiestie otrā līmeņa pensiju fondi nozīmē naudas bēršanu maisā, kura varbūt vispār nemaz nav. Maisa vietā ir tikai trīs caurumi. Pa pirmo caurumu naudu ber iekšā, pa diviem caurumiem tā birst ārā. Viens caurums naudas izbirdināšanai ir inflācija. Vizualizēt šo caurumu varētu kā smalku sietu, pret kuru noberžas un izbirst tikai krāsa, kas atšķir naudu no jebkura cita papīra gabaliņa. Papīrs paliek neesošajā maisā un ar laiku tiks atdots pensionāriem, tikai nopirkt par papīra gabaliņiem viņi neko nevarēs. Varbūt papīrs noderēs, aizbāžot šķirbas pret vēju. Pa otro caurumu pensionāru uzkrājumu var izbirt tā, ka pāri nepaliek vispār nekas. Pensionāru nauda tiek ieguldīta akcijās un pazūd līdz ar uzņēmumiem, kas šīs akcijas izlaiduši. Pavisam nesen “Neatkarīgā” aprakstīja piemēru ar “Latvijas gāzi”, kas nav pazudusi, bet zaudējusi (jo valsts atņēma, nacionalizēja) lielāko daļu no sava biznesa. No dabasgāzes pārvades un glabāšanas, sadales un tirdzniecības uzņēmuma tika tas tika pārvērsts par vienu no daudziem dabasgāzes tirdzniecības starpniekiem. Uzņēmējdarbības sašaurināšanai atbilstošā akciju cenas novērtēšana noveda pie piedāvājuma akcionāriem pārdot par aptuveni 3 eiro gabalā akcijas, kuru biržas cena iepriekš ilgu laiku svārstījusies ap 10 eiro gabalā. Turklāt “Latvijas gāzes” akcionāriem jāpriecājas, ka viņi nebija “Liepājas metalurga” akcionāri, kuru akciju vērtība kļuva nulle. “Liepājas metalurga” akcionāriem, savukārt, bija jāpriecājas vismaz par to, ka no viņiem kā uzņēmuma līdzīpašniekiem nesāka piedzīt uzņēmuma vadītāju sataisītos parādus pāris simtu miljonu eiro (toreiz vēl latu, bet tas nav svarīgi) apmērā.
Pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā akciju nocenošana izvērtās globālā mērogā. Akciju tiešo un caur pensiju fondiem pastarpināto īpašnieku kopējie zaudējumi rēķināmi triljonos eiro gan ar mierinājuma vārdiem, ka tie tikai grāmatvediski zaudējumi, kas viņu dzīvē neko nemainīs. Tam tiešām varētu piekrist, bet ar turpinājumu, ka arī grāmatvediskie uzkrājumi viņu dzīvē neko nemainīs. Skarbāk sakot, rēķināties ar tiem nav jēgas.
Smalkāk sakot, rēķināties ar pensiju fondiem var tā sauktie “augšējie desmit tūkstoši”, t.i., visbagātākie Latvijas iedzīvotāji. Pensiju fondi tagad līdzinās privatizācijas sertifikātiem pagājuša gadsimta 90. gados. Toreiz tika solīts, ka visi sertifikātu īpašnieki nonāks materiālajā labklājībā, ar sertifikātu palīdzību sadalot vērtības, ko Latvijas Republika bija atguvusi no Padomijas. Īstenībā ar sertifikātu palīdzību pie turības tika tikai paši apsviedīgākie cilvēki, kuru skaitu Latvijā var noapaļot uz desmit vai pārdesmit tūkstošiem. Līdzīgi ir ar pensiju uzkrājumiem. Ierobežotam skaitam cilvēku pensiju fondos skaitās tik lieli ieguldījumi, kādi atbilst izdzīvošanas prasībām vismaz pašreizējā cenu līmenī. Vairumam, turpretī, pensiju fondos uzkrātais kapitāls sola 5-10 eiro mēnesī, kas viņu izdzīvošanas problēmas pēc darba un darbspējas zaudēšanas nerisinās nekā.
Akciju cenu izmaiņu pagrieziens no augšupejas uz samazinājumu izskatās pēc niķošanās, nervozēšanas vai dusmu izgāšanas, kam tikai kā iegansts atbilst ziņas no darba tirgus ASV. Ak, ASV ekonomika jūlijā radījusi tikai 114 000 darba vietas, nevis 170 000 darba vietas, cik tika prognozētas. Bezdarba līmenis pieauga no 4,1% līdz 4,3%. Tas esot slikti par spīti tam, ka iepriekš bezdarba līmenis zem 5% tika uzskatīts par labu, pat par ļoti labu radītāju. Netika ņemti vērā lūgumi izskaidrot darba vietu piedāvājumu skaita samazinājumu ar viesuļvētru “Berila”, kas jūlijā plosījās Teksasā un kuras īslaicīgajai ietekmei uz cilvēku nepieņemšanu darbā vajadzēja sekot vēl lielāka cilvēku skaita pieņemšanai darbā, jo viesuļvētras postījumi tagad taču kādam jānovērš.
Atzīstot darba tirgus radītājus tikai par ieganstu, par daudz būtiskāku iemeslu akciju nocenošanai tiek nosaukta nepieciešamība norakstīt ieguldījumus augstajās tehnoloģijās, mākslīgā intelekta attīstīšanā u.tml. Jūlija vidū cilvēkus nezin kāpēc pārņēmusi atklāsme, ka nekādu atdevi naudā un tieši dividendēs akciju īpašniekiem šie ieguldījumi nedos.
Situāciju izskaidro amerikāņu klasika no pagājušā gadsimta 50. gadiem. Toreiz automobiļu būves lieluzņēmuma īpašnieks rādījis viņa uzņēmuma arodbiedrības bosam to laiku izpratnē par robotiem saucamus mehānismus, kas aizvietojuši daudzu cilvēku darbu, un lielījies, ka bez šiem cilvēkiem arodbiedrība nespēs savākt tādu streikotāju masu, ar kuras palīdzību izspiest no uzņēmēja lielas algas u.c. labumus. Arodbiedrības darbonis atbildējis, ka bez šiem strādniekiem autorūpniekam nebūs pircēju viņa automobiļiem. Tāpēc ražošanā tieši iesaistīto cilvēku skaita samazināšana nenoveda pie nodarbināto skaita samazināšanas, bet pārvirzīšanas uz mārketingu vai tiesāšanos, kas amerikāņiem sevišķi mīļa. Visas šīs atrakcijas jāapmaksā, kā tas arī notiek, ieliekot ASV preču un pakalpojumu cenās izmaksas, kam ar konkrēto preci vai pakalpojumu nav nekāda sakara. Tagad tas pats, kas notika ar strādniekiem, notiek ar “biroja planktonu”. Priekš šiem cilvēkiem jāsagādā jaunas nodarbes tādā mērā, kādā datori patiešām spēj pārņemt funkcijas, ko līdz šim veikuši cilvēki. Rezultātā ieguldījumi biroju darba pārlikšanā uz datoriem nedod cerēto superpeļņu mākslīgā intelekta saimniekiem.
Tāpat tiek piesauktas gan bailes no lielu karu iespējamības, gan aizdomas, ka akciju cenu šūpošana ir paņēmiens, ar kādu veiklāki un ietekmīgāki biržas spekulanti iztukšo kabatas jeb naudas kontus neprasmīgiem spekulantiem (ieguldītājiem). Visbeidzot teiciens “kas vainīgs, tas bailīgs”: ekonomikā iedziļinājušies cilvēki saskata patiešām milzīgas krīzes draudus, bet nespēj novērtēt, cik tie tālu vai tuvu.
Pieņemsim, ka īstā krīze joprojām ir bubulis, par kuru zināms tikai tas, ka tas ir briesmīgs bubulis. “Neatkarīgā” jau ir sniegusi pārskatu par bailēm, kādas šis bubulis iedvesis dažādās pasaules daļās, t.i., biržās: “Inerce no traumas Japānas biržā tricina pasaules ekonomiku” utt.
Šajā reizē koncentrēsimies uz tikai uz Ņujorkas fondu biržu ar tās Dow Jones industriālo indeksu kā fondu biržu zīmolu jeb simbolu. Jaunākās ziņas no Ņujorkas var traktēt tā, ka bubulis jau aizgājis savās gaitās. Dow Jones indekss strauji pazeminājās pagājušajā nedēļā, kuras inerce vēl izpaudās šajā pirmdienā. Taču jau otrdien indeksa vērtība sāka pieaugt. Trešdien tirdzniecība atsākās no augstāka punkta ar strauju indeksa pieaugumu, taču pēc tam tas pavērsās uz leju. Ceturtdiena atkārtoja trešdienu ar indeksa strauju pieaugumu tirdzniecības sesijas sākumā. Šādam palēcienam sekoja caurmērā augšupejošas svārstības, līdz sesija noslēdzās ar 39 446,49 punktiem. Tagad šķiet, ka tik tiešām jāsākas lielam karam (nez cik nopietnā līmenī jādod ziņa, ka karš tūlīt sāksies), lai pārvērstu indeksa lēkāšanu par smagu kritienu.
Akcentēsim dažas iezīmes Dow Jones svārstībās ar attēla palīdzību.
Par atskaites mērvienību šeit izmantoti 38 766 punkti (atmestas punktu desmitdaļas un simtdaļas) biržas trešdienas sesijas finālā. Indekss parāda, ka akciju kopējā vērtība mazāka nekā ar 40 7768 punktiem pirms piecām dienām un arī to, ka zīmējums jau novecojis, jo Dow Jones pieaugums vakar par 683 punktiem pacēla indeksu virs 39 344 punktiem, cik tam bija pirms mēneša. 38 667 punktu vērtībā tas bija pirms pusgada. Tādējādi akciju cenu kritums šķiet lokalizēts un drīz vien tiks likvidēts kā kaprīze, pārpratums vai intriga.
Vistālāko atskatu pagātnē sniedz 10 252 punkti 2001. gada 1. jūlijā, kad Latvijā stājās spēkā otrā līmeņa pensiju krāšanas likums. Ja tobrīd pensiju fondos iemaksātā nauda būtu transformējusies Ņujorkā kotētās akcijās, bet nekad ne tādās akcijās, kuru Latvijas analogs ir jau minētais “Liepājas metalurgs", tad ieguldījuma vērtības nominālam būtu jābūt gandrīz četras reizes lielākam par ieguldījuma summu. Latvijas iedzīvotājiem ir pieeja pārskatiem par katram sava pensiju fonda uzkrājumu un tāpēc iespēja izrēķināt, ar kādu lietderības koeficientu pret maksimāli iespējamo ir notikusi viņa uzkrājumu pavairošana, kam bija jāpasargā šie uzkrājumi no inflācijas.
