5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”
Jāteic, virkne globālās ekonomikas raksturrādītāju tik tiešām pirmdien bija dramatiski. Lūk, kādi skaitļi!
Tirgus kritiens 2024. gada 5. augustā Japānas “Nikkei” indekss (-11,8%); Krievijas Maskavas birža (-1,7%); ASV rūpniecības indekss “Dow Jones” (-2,8%); ASV elektroniskā birža NASDAQ (-5,8%); ASV lielāko uzņēmumu indekss S&P 500 (-4%); Vācijas DAX indekss (-2%); Honkongas “Hang Seng” indekss (-1,46%); Ķīnas “Shanghai Composite” indekss (-1,02%). Kriptovalūtas “Bitcoin” (-15%) un “Ethereum” (-18%).
Ļoti daudzi eksperti pasaulē Japānas situāciju saista ar iespējamu recesiju ASV. “Galvenais akciju indeksu kritums sākās līdz ar ASV statistikas datu publiskošanu. Tās izrādījās ievērojami vājākas par prognozēm. Piemēram, ar lauksaimniecību nesaistīto darba vietu skaits jūlijā palielinājās tikai par 114 tūkstošiem. Bezdarba līmenis Amerikas Savienotajās Valstīs ir pieaudzis līdz 4,3% - tas ir maksimums pēdējo trīs gadu laikā, kas var liecināt par ekonomikas lejupslīdi vai pat recesiju,” RTVI mediju platformai sacīja Aleksejs Voilukovs, profesors digitālajās finansēs no Krievijas. Dramatiskās izmaiņas akciju tirgū eskalēja likmes paaugstināšana un augsts valsts parāds Japānā, kur situāciju pasliktināja Japānas Bankas rīcība, 1. augustā paaugstinot bāzes likmi līdz 0,25%. Japānā jau vairāk nekā 10 gadus ir ļoti zemi un pat negatīvi rādītāji, un jebkurš likmju pieaugums noved pie lielām uzņēmumu rentabilitātes izmaiņām un spēcīgi ietekmē nacionālās valūtas kursu.
Parasti pēc pirmdienas šokiem biržā notiek “pagrieziena otrdiena”, kad indeksu kritieni apstājas vai ceļas atpakaļ uz augšu. Indeksu atkopšanās šonedēļ ir notikusi diezgan kūtri. Piemēram, pēc mainīgas sesijas Vācijas DAX spēja atgūt tikai 0,1 procentu.
Pirmdien “Dow Jones” reģistrēja 2,6 procentu zaudējumus, S&P 500 indekss zaudēja 3,0 procentus, bet NASDAQ zaudēja 3,4 procentus. Pirms nedēļas nogales negaidīti vājais ASV darba tirgus ziņojums izraisīja bažas par recesiju Amerikā un izraisīja akciju cenu kritumu. Tomēr daudzi Volstrītas analītiķi akciju tirgus reakciju raksturoja kā pārspīlētu. Bažas par recesiju jau pirmdienas pēcpusdienā mazināja pozitīvie dati no ASV pakalpojumu sektora. "Mēs joprojām uzskatām, ka mājsaimniecību un uzņēmumu spēcīgās bilances padara lejupslīdi maz ticamu," sacīja Sēma Šaha, aktīvu pārvaldnieka “Principal” galvenā stratēģe. Taču eksperte mudināja būt piesardzīgiem, jo pieaug riski, raksta Vācijas izdevums “tagesschau”.
Pašlaik akciju tirgi visā pasaulē ir atguvušies no nesenā krituma. Tomēr tas nenozīmē, ka tas viss ir skaidrs. Pieredze rāda, ka pēc šādiem kritumiem lielas cenu svārstības saglabājas lielas vairākas dienas. Bet sākums ir noticis. Pakāpjoties par 0,76 procentiem, “Dow Jones” otrdien uzsāka atveseļošanās kursu.
Pārskatot šīs pirmdienas biržu kritiena skaitļus pasaulē, pamanāms, ka Krievijas Maskavas biržā kritiens bija 1,7%, kas nav nekāds īpaši satriecošs skaitlis, ja salīdzina ar Japānu vai dažu citu indeksu.
Taču te ir mazliet citādi. Krievijas ekonomika jau kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir sākusi atšķelšanos no pārējās pasaules tirgiem. Kopš kara sākuma ir bijuši brīži, kad ASV un ES sankcijas rada pat pretēju efektu vēlamajam un ir bijušas Krievijas ekonomikai veicinošas. Tomēr ir tādas sankcijas, kas Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku tiešām grauj - tāda ir šo valstu banku atslēgšana no starptautiskās elektronisko norēķinu sistēmas SWIFT.
Eiropas Savienības Padome skaidro, ka aizliegums liedz desmit Krievijas un četrām Baltkrievijas bankām veikt vai saņemt starptautiskus maksājumus, izmantojot SWIFT.
SWIFT ir ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas būtiski atvieglo informācijas apmaiņu starp bankām un citām finanšu iestādēm. SWIFT savieno vairāk nekā 11 000 vienību visā pasaulē.
Rezultātā šīs bankas nevar nedz iegūt ārvalstu valūtu, jo ārvalstu valūtas pārskaitījums starp divām bankām parasti tiek apstrādāts kā pārskaitījums uz ārvalstīm, kurā iesaistīta ārvalstu starpniekbanka. Šīs bankas nevar arī pārvest aktīvus uz ārvalstīm. Šādas sankcijas beidzot ir izdūrušās cauri Krievijas lāča kažokam un ādai, un tas tiešām negatīvi ietekmē Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku.
Tehniski bankas varētu veikt starptautiskus darījumus bez SWIFT, taču tas ir dārgi, sarežģīti un no finanšu iestādēm prasa savstarpēju uzticēšanos. Tādējādi maksājumi ir atkal jāveic tā, kā tas notika laikā, kad tika izmantots tālrunis un fakss, lai apstiprinātu katru darījumu.
Tāpat Eiropas Savienība ir aizliegusi visus tos darījumus ar Krievijas Nacionālo centrālo banku, kuri ir saistīti ar Krievijas Centrālās bankas rezervju un aktīvu pārvaldību. Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanas rezultātā Centrālā banka vairs nevar piekļūt aktīviem, ko tā uzglabā centrālajās bankās un privātās iestādēs ES.
Ņemot vērā aizliegumu veikt darījumus no ES un citām valstīm, tiek lēsts, ka vairāk nekā puse Krievijas rezervju ir iesaldētas. Aizliegumu ir piemērojušas arī citas valstis (piemēram, ASV, Kanāda un Apvienotā Karaliste), kuras arī uzglabā daļu no Krievijas ārējām rezervēm.
Līdz ar to Krievija nevar izmantot šo ārvalstu aktīvu rezervi, lai nodrošinātu līdzekļus savām bankām un tādējādi ierobežotu citu sankciju ietekmi. Pat Krievijā uzglabātās zelta rezerves tagad šķiet grūtāk pārdot, jo starptautiskās sankcijas skar Krievijas vienības.
ES ir arī aizliegusi uz Krieviju pārdot, piegādāt, nodot un eksportēt eiro denominētas banknotes. Mērķis ir ierobežot Krievijas valdības, tās Centrālās bankas un Krievijas fizisko vai juridisko personu piekļuvi skaidrai naudai eiro, tādējādi novēršot sankciju apiešanu.
Krievijā indeksi krītas jau vairākus mēnešus saistībā ar Krievijas Centrālās bankas stingrāku kredītpolitiku. Jau kopš maija tika gaidīts, ka Krievijas banka turpinās paaugstināt bāzes likmi, lai cīnītos ar inflāciju. Šīs cerības tirgus ņēma vērā, tāpēc Centrālās bankas rīcība neizraisīja pēkšņu indeksu sabrukumu, RTVI sacīja eksperts Aleksejs Voiļukovs.
Krievijas biržas indekss MOEX CFD kopš maija nepārtraukti pamazām slīd uz leju, taču šīs nedēļas dramatiskie notikumi Japānā un citās pasaules biržās nekādu būtisku iespaidu uz to nav atstājuši - Krievijas ekonomikas lejupslīde ir permanenta - pamazām tikai lejup un lejup. Krievijas ekonomika pārstāj būt atkarīga no globāliem procesiem, un globālos procesus aizvien mazāk ietekmē notikumi Krievijas ekonomikā.
“Šausmīga diena Varšavas biržā, tādu kritumu nav bijis jau sen. Vensa efekts?” rakstīja biznesa izdevuma BI Polijas redakcija 16. jūlijā.
Varšavas birža todien negatīvi izcēlās starp citu valstu biržām.
Analītiķi meklēja cēloņus, kāpēc tas tā noticis, un izteica dažas versiju, ka, iespējams, ārvalstu investoru noskaņojumu sabojājusi informācija, ka par viceprezidentu varētu kļūt konservatīvais politiķis Džeimss Deivids Venss.
Varšavas biržas WIG20 indekss, kas grupē likvīdākos un lielākos uzņēmumus, nokritās par 2,8 procentiem līdz 2498 punktiem. Tas bija zemākais līmenis kopš jūnija vidus. Krituma mērogs un tempi bija iespaidīgi, un bija bažas, ka, šādai tendencei turpinoties, var iestāties pavisam nelāgs sabrukums.
Arī citu Eiropas biržu kotējumi kvēloja sarkanā krāsā, Varšavas birža izcēlās negatīvi, un kritumu mērogs bija Polijā vislielākais. Salīdzinājumam - galvenie akciju indeksi no tādiem attīstītajiem tirgiem kā Vācija, Francija un Lielbritānija kritās tikai nedaudz, attiecīgi DAX zaudēja 0,55%, CAC40 0,75% un FTSE250 tikai 0,30%. Varšavas fondu biržas rādītāji bija sliktāki nekā reģionāli un starptautiski klasificētie Budapeštas un Prāgas tirgi: BUX kritās par mazāk nekā 0,5%, bet PX par 0,3%.
Tad nu Polijas presē žurnālisti un eksperti metās visādi analizēt un mēļot, ka indeksu kritums biržā ir saistīts ar pieaugošo varbūtību, ka Donalds Tramps kļūs par ASV prezidentu pēc novembrī gaidāmajām vēlēšanām. Taču šī hipotēze nav diez cik ticama, jo pirmdien Varšavas biržas indekss jau nedaudz pakāpās un pozitīvi izcēlās virs mīnusiem pārējā Eiropā.
Un tomēr, ja cepšanās ir sākusies, tad nav viegli apstāties. “Venss ir vēl konservatīvāks Donalda Trampa variants, kurš galvenokārt tic principam, ka katram ir jāspēj pašam izdzīvot. Tādējādi palielinās iespēja, ka Ukraina vairs nesaņems ieročus no ASV šādos daudzumos vai vispār nesaņems. Savā pēdējā paziņojumā viņš teica, ka resursi ir ierobežoti un ka viņš dod priekšroku tos atdot Izraēlai, jo tā ir tuvāka ASV sabiedrotā nekā Ukraina,” komentēja Daniels Kosteckis, “CMC Markets” analītiķis Polijā.
Viņaprāt, tas nozīmē, ka pieaug negatīva scenārija iespējamība Ukrainai un vienlaikus arī valdībai Polijā. Analītiķis neparedz, ka Donalda Tuska valdība spēs veiksmīgi sadarboties ar ASV nākotnē.
Tas bija pagājušajā mēnesī, taču šonedēļ Varšavas biržas rādītājiem nav ne vainas - pašlaik lielākā daļa indeksu ir zaļā krāsā - pozitīvi.
Tas ir apbrīnojami, kādi vien iemesli un iegansti nemēdz kalpot, lai biržas indeksi sāktu kāpumu vai kritumu - kādu amatpersonu atcelšana vai iecelšana, militāru konfliktu sākumi un beigas, vēlēšanas tajā vai citā valstī, dabas katastrofas. Mēdz būt arī pagalam absurdas lietas, par kurām jau pašā sākumā skaidrs, ka tās ir blēņas, taču, ja ķēdes reakcija ir sākusies, tad to apturēt vairs nav iespējams. Pagalam absurdi ir domāt, ka Vensa kļūšana par Trampa viceprezidentu var ietekmēt Varšavas biržas indeksu vairāk nekā zilaļģu savairošanās Oderas upē, protesti Bangladešā vai nemieri Lielbritānijā. Taču, ja kaut kādās aprindās šāda veida ziņas vai baumas izplatās, un tās ir investoru aprindas, tad “Dow Jones”, DAX un CAC līknes mežonīgi krīt, kāpj un atkal krīt.
Pagaidām pāragri spriest, kādas sekas ilgākā termiņā būs Japānas “Nikkei” pirmdienas kritienam par 11,8%, taču visticamāk tas nav valsts ekonomikas sabrukums un apokalipse, bet spekulatīvas manipulācijas. Ja tiešām cēlonis ir Japānas valdības lēmumi, dubļiem drīz jānosēžas un jātop redzamam, kāda ir Japānas ekonomikas reālā situācija, kas diezin vai ir tik ļoti slikta.
Kamēr pasaules milzu tirgū notiek dramatiski satricinājumi, arī Latvija un Baltijas valstis nepaliek ratu pakaļā lielajiem notikumiem un arī pie mums šis tas mazliet nosvārstās. Galvenais Baltijas valstu indekss “OMX Baltic
Benchmark GI” 1. augustā sāka slīdēt lejup, tad lejup un aizvien vēl lejup, līdz kamēr 6. augusta rītā sasniedza kritiena zemāko punktu, par 2,75% mazāku nekā 1. augustā. Vakar šis indekss sāka priecīgu ceļu atpakaļ augšup.
