Valsts prezidents piektdien izsludinājis grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz par diviem gadiem pagarināt priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, liecina publikācija Latvijas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Lai gan arodbiedrības norāda, ka lēmums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada nav ekonomiski pamatots un izvērtēts, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) uzskata, ka pensijas vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem praktiski nav apstrīdama, diskusijas varētu būt tikai par to, cik strauji pensijas vecums palielināms.
Lai iegūtu papildus līdzekļus budžetā, nākamgad varētu samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī līdz nullei, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs (LPS) Andris Jaunsleinis.
Saeima uzsākusi jaunu sarunu apli par pensiju likuma grozījumiem. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) piekrīt, ka vēl divus gadus cilvēkiem būtu jādod iespēja pensionēties pirms laika, tomēr tādā gadījumā pensionēšanās vecuma paaugstināšana jāuzsāk agrāk nekā 2016. gadā, proti, jau pēc diviem gadiem.
Zatlera Reformu partija (ZRP) un "Vienotība" pensiju indeksāciju paredz 2013.gadā, liecina aģentūras BNS rīcībā esošie priekšlikumi koalīcijas programmai, kas piedāvāta arī "Saskaņas centram" un Nacionālajai apvienībai.
Iedzīvotājus, kuri izmanto globālo tīmekli un vēlas uzzināt ko vairāk par sociālās apdrošināšanas lietām, visvairāk interesē tieši prognozējamais pensijas apmērs, šādu tendenci novēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti.
Latvijā ir pakāpeniski jāpalielina pensionēšanās vecums, pirmdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" norādīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputātus Ivars Godmanis.
Ažiotāža, kas pēdējā laikā radīta publiskajā telpā par pensiju sistēmas ilgtspēju, ir nepamatota, jo riski jau iepriekš bijuši zināmi un prognozēti, un jau izstrādāts arī vairāku pasākumu plāns tās stabilizācijai, ceturtdien Latvijas Radio uzsvēra labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība).
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumdošanā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Arī pensionāri ir nodokļu maksātāji, jo iedzīvotāju ienākumu nodokli maksā, sākot no 166. lata, turklāt ir aprēķināts, ka pensijas apmērā līdz 300 latiem tiek tērētas ikdienas patēriņam, līdz ar to aptuveni divas pensijas gadā tiek maksātas PVN segumam, norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze.
Pensionārus gluži kā nēģerus var atšķirt pēc ārējām pazīmēm. Tāpēc, kad pienāks pensionāru pārvietošanas laiki no laukiem uz pilsētām (sk. Ģ. Rungaiņa ieteikumu), pensionāriem nevajadzēs kā savulaik jūdiem gādāt pat apsējus, kas tos iezīmētu un atšķirtu no godīgiem, strādājošiem pilsoņiem, kuriem Latvijā būs atļauts pārvietoties pa lielajiem ceļiem patstāvīgi.
Latvijā lielākā pensija ir 4500, tomēr pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, šis pensionārs uz rokas saņem 3500 latu, nra.lv uzzināja Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Liepājnieks Ernests Puļķis vērsies tiesībsarga birojā ar sūdzību par naida kurināšanu pret pensionāriem, ko sirmais kungs uzskata par Satversmes pārkāpumu.
Liepājas pensionārs vērsies pie jaunā tiesībsarga Jura Jansona, paužot sašutumu par baņķiera Ģirta Rungaiņa izteikumiem medijos par pensionāriem un pensiju samazināšanu, lūdzot padomu, kā rīkoties tālāk.
Valsts augstākās amatpersonas atvainojas pensionāriem par 2009. gadā veikto pensiju samazināšanu, taču vairākās uzrunās skaidri sajūtams zemteksts: pensiju apmēra pārskatīšana nākamgad ir neizbēgama.
Latvijas sabiedrībai ir jārēķinās ar demogrāfisko un ekonomisko realitāti, kurā pašreizējā pensiju nevar funkcionēt un pensijas nevar uzskatīt par "svētajām govīm", ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) atzinis ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.