Vakar, pēc Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) aicinājuma, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti tikās ar Latvijā lielākās senioru organizācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kuri šobrīd nav valdības un koalīcijas dienas kārtībā, un vienotos par turpmāku konstruktīvu sadarbību pensionāru interešu aizstāvībai.
Lai izdienas pensiju saņēmēji varētu saņemt atvieglojumus, kuri paredzēti pensionāriem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) plāno izsniegt bezmaksas apliecības arī izdienas pensionāriem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās grozījumus pensiju likumā. Atbalstu Saeimas tikko pieņemtiem grozījumiem Valsts prezidents paudis arī iepriekš tikšanās laikā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība).
Kopumā konstruktīvās diskusijas, kurās gan neiztika bez asu vārdu pārmaiņām un pat sēžu zāles atstāšanas, panākušas to, ka Saeima šodien, visticamāk, pieņems grozījumus pensiju likumā. Tie paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniski, līdz tas 2025. gadā sasniegtu 65 gadus līdzšinējo 62 gadu vietā.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus pensiju likumā, paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014. gada par trīs mēnešiem gadā. Tas nozīmē pensiju reformas īstenošanu lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi Labklājības ministrija un valdība.
Divās nedēļās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatījusi visus priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām, un nākamnedēļ to varētu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas plenārsēdē. Paredzams, ka pensiju likuma grozījumu izskatīšana notiks bez aizķeršanās, jo panākta vienošanās praktiski par visiem strīda jautājumiem.
Partijas, lai sasniegtu savus mērķus un pensiju likumā tiktu iekļauti to izvirzītie grozījumi, gatavas draudēt pat par pensiju reformas apturēšanu, bet Labklājības ministrija (LM) atbalstīt normas, kuras patiesībā uzskata par nepieņemamām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lielā vienprātībā atbalstījusi kompromisa priekšlikumu pensionēšanās vecumu celt no 2014. gada lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi darīt valdība.
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts 40 latu apmērā, citi sociālie pabalsti, kuri paredzēti trūcīgajiem, bezdarbnieka statuss un tam atbilstošie labumi, karjeras konsultācijas un atbalsts mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai – šīs ir dažas no alternatīvām, ko Labklājības ministrija (LM) gatava piedāvāt pirmspensijas cilvēkiem, kurus vistiešāk skars pensiju reforma jeb pensionēšanās vecuma paaugstināšana.
Neskatoties uz plānoto referendumu par pensionēšanās vecumu, tā paaugstināšana ir neizbēgams solis jebkurā Eiropas valstī, komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) nodomu organizēt tautas nobalsošanu par šo jautājumu, šodien žurnālistiem norādīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 18.aprīļa darba kārtībā ir valdības iesniegtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Valsts ekonomikas krīzes pilnbriedā arī veco ļaužu pansionāti piedzīvoja krīzi, jo bez darba palikušie tuvinieki pēkšņi atcerējās par saviem aprūpes namos ievietotajiem večukiem.
Liepājas arodbiedrību centra skarbais paziņojums par labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasīšanu tiek pamatots ar neieklausīšanos vairāku tūkstošu iedzīvotāju viedoklī. «Liepājā vien mēs savācām vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku parakstu pret straujāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet neviens no valdības uz to nereaģē,» Neatkarīgajai sacīja Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome neatbalsta valdības akceptētos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.
Valdība atbalstīja grozījumus pensiju likumā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem. Valdības sēdē par šo sabiedrībai nozīmīgo jautājumu īpašu diskusiju nebija, lai arī valdība nolēmusi pensionēšanās vecumu celt agrāk, nekā tas sākotnēji bija iecerēts, proti, no 2016. gada.
Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.
Ņemot vērā tautas skaitīšanas rezultātus par Latvijas demogrāfisko situāciju, pārliecinošs vairākums jeb 73% iedzīvotāju uzskata, ka vajadzētu nopietnāk domāt par savu pensijas uzkrājumu veidošanu vecumdienām, liecina Citadele atklātā pensiju fonda un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.