Skaļā protestā prasa atsākt pensiju indeksāciju, samazināt PVN apkurei un atjaunot dzīvokļu pabalstu

Vairāki simti cilvēku sapulcējušies pie Labklājības ministrijas (LM) skaļā protesta akcijā par labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, pieprasot atsākt pensiju indeksāciju, atjaunot un palielināt dzīvokļu pabalstu līdzfinansējumu no valsts puses 50% apmērā, nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu siltumapgādei no 12% līdz 5%, kā arī uzlabot Latvijas valsts iedzīvotāju labklājības līmeni.

Protestētāji ir bruņojušies ar bungām, taurēm un svilpēm, tāpat viņi sagatavojuši krāšņus plakātus, piemēram, uz viena attēlota vecmāmiņa un uzraksts vēsta "Salsti, vecmāmiņ! Tava valdība". Uz kāda cita attēlots mazs bērniņš un uzraksts "Bērniņ, padzīvo bērnunamā, mammai un tētim jābrauc uz Angliju pelnīt apkurei". Uz cita ir labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) portrets un jautājums "Vai laba pensija var būt tikai ministres vīram?".

Kā novēroja aģentūra LETA, protestētāju vidū pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki.

Ar bungu rīboņu un svilpju skaņām protestētāji cenšas izsaukt ārā Viņķeli. Arodbiedrības LABA pārstāvji paziņoja, ka viņi pieprasa pensiju indeksāciju šogad, minimālo algu 300 latu apmērā šogad, kā arī PVN samazināšanu siltumapgādei. Ja šīs prasības netikšot pildītas, viņi pieprasīs labklājības ministres demisiju. LABA aicina ministri iznākt ārā un paskatīties acīs tautai, paskatīties uz to, cik tālu tautu novedusi, kā arī atbildēt, kāpēc tiek veikts tāds genocīds pret Latvijas tautu un kāpēc ministres vīram pensija var būt 1500 latu, kamēr citiem pensionāriem tā ir ļoti niecīga.

Pagaidām ministrijas pārstāvji nav iznākuši pie protestētājiem.

Jau ziņots, ka arodbiedrība pagājušajā nedēļā labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V) nosūtījusi vēstuli ar savām prasībām. Ja šie pieprasījuma punkti netiks izpildīti, LABA prasīs labklājības ministres demisiju.

"Valdība, sākoties krīzei, samazināja iztikas līdzekļus Latvijas iedzīvotājiem līdz minimumam, solot tos atgriezt iepriekšējā līmenī, kad krīze būs pārvarēta. Ikviens no Latvijas iedzīvotājiem izjuta pārmaiņas - nācās iemācīties dzīvot, "savelkot jostas ciešāk", daudzi bija spiesti pamest valsti. Visvairāk šī izmaiņas skāra tādus sociālos slāņus kā pensionāri un vienkāršie darba ļaudis, cilvēkus, kuri skaita katru santīmu, lai uzturētu sevi un savu ģimeni," teikts LABA paziņojumā.

LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis atgādina, ka valdība apturēja pensiju indeksāciju, bet trūcīgajām un maznodrošinātām ģimenēm valsts atteicās sniegt līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstu segšanai, atstājot šo slogu uz pašvaldību pleciem. Savukārt PVN likme siltumapgādei tika paaugstināta līdz 12%, visus šos pasākumus pozicionējot kā krīzes risinājumus.

"Valdība diendienā skandina, ka Latvija ir pārvarējusi ekonomikas krīzi, tā ir ceļā uz izaugsmi un labāku nākotni, bet ārpus valdības ēkām paveras pavisam cits skats - cilvēku dzīves līmenis kopš krīzes perioda sākuma ir dramatiski krities," uzskata protesta organizatori.

Gailis norāda, ka arodbiedrība ne reizi vien piedāvājusi risināt šos sāpīgos jautājumus, ierosinot un sniedzot grozījumus likumprojektos, taču tam nav bijis rezultāta. "Ja jau krīze ir garām, kā to saka valdība, tad laiks pildīt savus solījumus un atgriezt to, kas tika atņemts Latvijas iedzīvotājiem," uzskata LABA.

Līdzīgu akciju, prasot samazināt PVN apkurei, LABA organizēja arī pērn 1.novembrī, un protestētāju rindās bija manāmi vairāki partijas "Saskaņas centrs" (SC) politiķi, viņu vidū arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kā arī daudzi SC aktīvisti.

Kaut arī lielākā daļa LABA biedru ir Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" biedri, Gailis noliedza, ka sapulces mērķis būtu balstīt tieši Rīgas domes paustās idejas. Arodbiedrība kopumā pārstāvot 130 dažādus uzņēmumus un tajā esot ap 7000 biedru, "kuri vēlas, lai apkures rēķini samazinās".