Prognozējamais pensijas apmērs atkal tracina sabiedrību

© nra.lv

Jaunu sašutuma vilni atkal izraisījusi pensiju prognozēšana interneta vietnē latvija.lv – cilvēki pauž neizpratni, kā cilvēkam, kurš strādājis desmit vai 15 gadus, kalkulators aprēķina pensiju vien pārdesmit latu apmērā.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece Neatkarīgajai norāda, ka tā ir pensijas prognoze, nevis aprēķināta reāla pensija, un tās apmērus brīdī, kad pašreiz strādājošais dosies pensijā, noteiks vēl virkne dažādu rādītāju. «Pensiju nerēķina divi reiz divi ir četri,» uzsver speciāliste. Taču arī piebilst: ja cilvēks desmit, divdesmit gadus strādā ar minimālo algu, tad prognozē pensiju, kā gribi, tā būs minimālos apmēros.

Vispirms – no kādas algas maksā

Pensiju aprēķināšanas formula patiešām nav vienkārša, taču portālā latvija.lv izsekot vairāku epakalpojumu piedāvājumam ir iespējams, tikai jāizlasa visi papildu paskaidrojumi. Kopumā šajā interneta vietnē var apskatīt ne tikai prognozējamās vecuma pensijas apmēru, bet arī informāciju par uzkrāto 1. līmeņa pensijas kapitālu, apdrošināšanas jeb darba stāžu līdz 1996. gadam.

Tāpat var apskatīties informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām – neaizejot uz VSAA, dažās minūtēs var uzzināt, vai darba devējs maksājis nodokļus. Pieejama ir arī informācija par 2. pensiju līmeni.

Var nesaprast un apmaldīties

Tomēr, zinot, ka ne visi cilvēki saprot, kā tiek rēķināta pensija un ka tās apmēru ietekmē ne tikai darba stāžs un veiktās sociālās iemaksas, bet arī tas, cik ilgi plānots pensiju maksāt (jo vecāks cilvēks kļūst, jo mazāks skaitlis tiek formulā ierakstīts, jo lielākā pensija tiek izrēķināta) un cik daudz naudas būs nopelnījis 2. pensiju fonds, jājautā, kāpēc šāds pakalpojums internetā vajadzīgs. Iespējams, nepieciešams sabiedrībai vairāk skaidrot, ko šis nosacītais kalkulators nozīmē.

Jana Muižniece piekrīt, ka pensiju neaprēķina 2x2=4, un pilnībā aprēķināt nākotnes pensiju nav iespējams vairāku iemeslu dēļ. «Epakalpojumu mērķis ir ļaut cilvēkiem sekot savām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Savukārt piedāvājums prognozēt pensijas apmēru ļauj cilvēkam provizoriski rēķināt savu pensiju,» stāsta J. Muižniece. Cilvēka pensijas apmērs ir atkarīgs no katra individuālās algas (no oficiāli deklarētās un no kuras veiktas sociālās iemaksas) un pensijā došanās vecuma. Vienlaikus cilvēkiem, kuri ir strādājuši vai mācījušies līdz 1996. gadam, nozīmīgs ir arī šis laiks. Šo informāciju var iesniegt, pieprasot vecuma pensiju, taču VSAA un LM jau vairāku gadu garumā aicina cilvēkus to neatlikt un iesniegt datus laikus. To, vai šādas ziņas VSAA jau ir, var pārliecināties sadaļā par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam). Vēl

J. Muižniece uzsver, ka prognozētā pensijas apmēra aprēķinā ņem vērā tikai tās iemaksas, kas veiktas līdz šim brīdim, taču, ja cilvēks turpina strādāt, katru mēnesi uzkrājums papildināsies, un pensijas kapitāls katru gadu tiks indeksēts atbilstoši darba algas fonda izmaiņām, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies, salīdzinot ar šodienas prognozi.

Vecumdienās bada maize

Prognozējamās pensijas apmērs daudziem padziļina uzticību pensiju sistēmai – re kā, esmu strādājis jau divdesmit gadu un pensijā mazāk par 100 latiem, citiem – pat tikai 30 lati! Viena lieta ir minimālo algu saņēmēji, kuri, iespējams, par daļu algas nodokli nesamaksā, bet otra – nelielu algu saņēmēji, kuriem nākotnē arī draud mazas pensijas. «Mans darba stāžs tuvojas jau divdesmit gadiem, alga bijusi dažāda, arī minimālā nelielu brīdi, taču vēlāk 300 līdz 450 latu robežās,» savā pieredzē dalās rīdziniece Inese (40 gadi). «Ir redzams, ka bērnu kopšanas laikā kā alga, no kuras maksātas sociālās iemaksas, ir bijuši 50 lati, bet prognozējamais pensijas apmērs mani vienalga šokē – tie ir 30 lati, un, kad es skatos, cik man prognozē uz 65 gadu vecumu, – tad 50 latus!» Pēc viņas domām, kaut cik normālu pensiju tātad var nopelnīt tikai tie, kuriem ir vismaz 1000 latu alga, un, ņemot vērā, ka tādu Latvijā nav daudz, pārējie nolemti vecumdienām bada maizē. «Iespējams, pensiju ietekmēs 2. un arī 3. līmeņa uzkrājums, taču ticība tam nav liela,» secina Inese.

Nodokļus aicina maksāt šodien

Vēl speciālisti norāda, ka prognozējamā pensija aprēķināta, neņemot vērā 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, un to šajā aprēķinā nemaz nevar izdarīt – katra cilvēka individuālie līdzekļi tiek apsaimniekoti dažādās iestādēs, dažādos fondos, pelna dažādus procentus. Otrkārt, tikai pensionējoties cilvēkam būs jāizvēlas, ko ar šo uzkrājumu darīt – pierēķināt 1. līmeņa pensijai vai arī iegādāties mūža pensijas polisi. «Diemžēl veicot iemaksas no minimāliem ienākumiem, liela pensija nevar sanākt,» saka J. Muižniece. «Kad ir jāmaksā nodokļi, tad cilvēki saka: es gribu dzīvot šodien, bet reiz pienāk arī vecums.»

***

UZZIŅAI

Prognozējot pensiju, jāņem vērā:

• vai VSAA ir iesniegta darba stāžu apliecinošā informācija līdz 1996. gadam

• sistēma automātiski aprēķina pensijas apmēru uz šo dienu, bet, lai noteiktu apmēru savā pensijā došanās gadā, attiecīgais gadu skaitlis jāievada manuāli

• prognozētais apmērs ir aprēķināts, neņemot vērā 2. līmeņa uzkrājumus

Avots: LM

***

Kā uzzināt savas prognozējamās pensijas apmēru?

1. solis: Ieiet interneta vietnē latvija.lv un izvēlēties e-pakalpojumus

2. solis: Izvēlēties sadaļu Ģimene, bērni,sociālie pakalpojumi

3. solis: Izvēlēties sadaļu Pensijas

4. solis: Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru

5. solis: Lai saņemtu informāciju, jāautorizējas ar savu internetbanku vai e-parakstu

Persona saņem PROGNOZI par iespējamās vecuma pensijas apmēru, kas, turpinot veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, līdz pensijas vecuma sasniegšanai palielināsies. Prognoze balstīta uz VSAA rīcībā esošo informāciju par sociāli apdrošinātas personas apdrošināšanas STĀŽU līdz 1996. gadam, vidējo apdrošināšanas iemaksu ALGU par periodu no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim un uzkrāto PENSIJAS KAPITĀLU pēc 1996. gada 1. janvāra

Avots: Neatkarīgā, latvija.lv

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais