Latvijas sabiedrībai ir jārēķinās ar demogrāfisko un ekonomisko realitāti, kurā pašreizējā pensiju nevar funkcionēt un pensijas nevar uzskatīt par "svētajām govīm", ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) atzinis ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Pilnvērtīgas diskusijas vietā draud izvērsties mētāšanās ar viedokļiem, vai, kad un kā varētu samazināt pensijas. Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) ir uztraukta par banku ekspertu secinājumiem, kas plaši tiekot apspēlēti masu medijos, ka pensiju sistēma brūk, un domā, ka tā "ir apzināta un organizēta kampaņa".
Visticamāk, tālā nākotnē arī Latvijai vajadzēs diskutēt par vēl augstāku pensionēšanās vecumu, tomēr pašlaik šis jautājums nav darbakārtībā. Tikko valdība ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, un šī reforma, kas sāksies 2016. gadā, noslēgsies tikai pēc desmit gadiem.
Vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus, biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks, DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
81% Latvijas iedzīvotāju par labāko mūža periodu uzskata bērnību un studiju gadus, kamēr tikai nedaudz vairāk par 1% par laimīgāko dzīves posmu uzskata pensijas vecumu – šādi dati tiek atklāti Nordea bankas nesen veiktajā pētījumā.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām opozīcijas spēka - apvienības "Saskaņas centrs" (SC) - rosinātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumām, nosakot, ka līdzekļiem, ko nopelnījis pensiju sistēmas 2. līmeņa pensiju kapitāla pārvaldītājs, jābūt mantojamiem.
Tiesībsarga ikgadējā konferencē, kas notiks šī gada 10.decembrī, tiks diskutēts par sociāliem atstumtības riskiem vecuma dēļ un nodarbinātības problēmām pirmspensijas vecumā, aģentūru LETA informēja tiesībsarga padomnieks Raits Averāts.
Veidot reģistru pārbaudi, atklāts, ka Japānā bez vēsts pazuduši ir 230 tūkstoši cilvēku, kam būtu jābūt vecākiem par 100 gadiem, tomēr varasiestādēm nav ziņu par viņu likteni, un dažos gadījumos mirušo tuvinieki gadiem izkrāpj aizgājēja pensiju.
Pagājušā gada nogalē valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāni 65,6% gadījumu bija veikuši ieguldījumus Latvijā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
Jau pirms Lieldienām pensionāriem sāks izmaksāt no pagājušā gada jūlija līdz šā gada janvārim ieturēto un neizmaksāto pensijas daļu, - šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadītāja Inese Šmitiņa.
Kopējais pensiju fondu ieguldījums AS "Parex banka" obligācijās ir pavisam neliels - no 0,2% līdz 1,3%, līdz ar to plānotie grozījumi Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu, būtiski neietekmēs klienta peļņas apjomu.
Talsu novada dome nolēmusi ar 1.februāri paaugstināt garantēto minimālo ienākumu līmeni vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem līdz 90 latiem mēnesī, kas ir maksimālā ienākumu robeža, ko pašvaldība drīkst noteikt.
Saskaņā ar grozījumiem Pensiju likumā no 2010. gada 1. janvāra piemaksu pie valsts pensijas izmaksās arī tiem pensionāriem, kuri dzīvo Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) dalībvalstīs, nra.lv uzzināja Labklājības ministrijā.
Aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kas vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, salīdzinoši precīzi norāda uz to, kādu vidējo vecuma pensiju saņem Latvijas pensionāri.
Saeima šodien galīgajā lasījumā iecērējusi pieņemt grozījumus, saskaņā ar kuriem invalīdiem, kuri saņem vecuma pensijas, tās varēs saņemt pilnā apmērā, kā arī šiem cilvēkiem tiks atmaksāts jau ieturētais.