Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome neatbalsta valdības akceptētos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja padomes pārstāve Krista Garkalne, organizācija iebilst pret valdības pieņemto plānu, ka 2014.gada un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Latvijā jau patlaban esot liels bezdarba līmenis, un šāds valdības lēmums ne vien samazinot jauniešu iespējas darba tirgū, jo darba vietas ar šādu lēmumu neatbrīvosies, bet cilvēkiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, liedzot iespēju ar valsts atbalstu doties pensijā.
Tas arī veicināšot ēnu ekonomiku, kā arī cilvēku izbraukšanu no valsts, jo neesot noslēpums - sociālās garantijas citviet Eiropas Savienībā (ES) esot daudz augstākā līmenī.
Padomes valdes loceklis un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka lēmums tikai veicināšot jauniešu aizplūšanu no laukiem un pilsētām uz ārzemēm.
"ES paredzējusi iespēju saņemt pensiju no ES fondu līdzekļiem, lai dotos priekšlaicīgā pensijā un lauku saimniecībām piesaistītu jauniešus, bet mūsu valdība ne tikai neizmanto šo iespēju, bet dara visu, lai būtu vēl sliktāk. Vai tādā vecumā kā piedāvā valdība ir iespējams veikt smagos lauku darbus un vai tas ir gudri, ka pamatā lauksaimniecībā strādās pensijas vecuma cilvēki? Solījumi politiķiem jāpilda un jāpaliek pie 2016.gada," uzsver Krauze.
Arī padomes valdes locekle un Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka piebilst, ka valdība vārdos atbalsta Latvijas lauku apdzīvotības veicināšanu, bet darbos dara visu, lai nebūtu iespējams dzīvot laukos.
Darbs lauksaimniecībā esot smags, un veidojas dažādas arodslimības un profesionālās slimības. Cilvēks, visu mūžu strādājot lauksaimniecībā, nespēj vēl turpināt aktīvās darba gaitas. Viņu nevar sodīt tikai bezatbildīgas valsts sociālās politikas dēļ, kas veicinājusi lauku iztukšošanos, jauniešu aizplūšanu no lauku teritorijām un lauku sabiedrības kritisku novecošanos.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina Saeimu nepieņemt likuma "Par valsts pensijām" grozījumus esošajā redakcijā un atbalstīt iepriekš valdības atbalstītos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu.
Kā ziņots, reforma vistiešāk attieksies uz 1952.-1957.gadā dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk - 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk - 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.