Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par pedagogu vakancēm varētu neatbilst realitātei, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēmumu par streiku ir gatava atcelt tikai tad, kad grozījumi pedagogu minimālās algas celšanai tiks pieņemti, uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir izsūtījusi vēstules Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) dalībniekiem, aicinot skaidrot, kā tiks pildīts lēmums par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) atvainošanos par trešdien LIZDA Padomes sēdē izteiktajiem pārmetumiem pedagogiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja ierosinājumus par 5,5 miljonu eiro novirzīšanu šā gada valsts budžetā no VAS "Latvijas Loto" dividendēm un Latvijas Bankas peļņas, kas tiktu piešķirti pedagogu algu palielinājumam pēc reformu veikšanas.
Mazo skolu problēmas nevar attiecināt uz visu Latviju, līdz ar to nevar teikt, ka visās skolās ir problēmas ar atalgojumu, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrs Rūdolfs Kalvāns.
Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos - budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.
Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019. gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām.
Valdības iespējamais solījums pedagogu minimālo mēnešalgu celt nevis šī gada 1.septembrī, bet 2020.gada 1.janvārī izglītības nozarē strādājošos no piketa un streika neatturēs, pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vairāku ministriju pārstāvji meklēs risinājums gan izglītības kvalitātes uzbalošanai, gan pedagogu algu palielināšanai, taču koalīcijas politiķi pagaidām nenosauc konkrētus termiņus izmaiņu īstenošanai.
Bezgalīgi esam nākuši pretim valdībai, bet pedagogu atalgojuma jautājumā piekāpšanās nav iespējama, uzsvēra Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ideja sporta būvēm paredzēto finansējumu novirzīt pedagogu algu palielināšanai būtu pretrunā iecerēm Latvijā attīstīt sporta jomu, turklāt pedagogu algu jautājumu neatrisinās, šādu viedokli pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).
Sakarā ar iebildumiem, kas skar ne tikai nepietiekamo literatūras stundu skaitu, Valsts izglītības satura centrs pagarinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu jaunajam mācību saturam līdz 1. novembrim. Pedagogiem gan nav ticības, ka ierēdņi tomēr sadzirdēs viņus un ņems vērā viņu prasības. Jo, lūk, literatūras apcirptās stundas esot politisks kompromiss.
Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.
Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Grozījumi likumā, kas paredz visu pirmsskolas pedagogu algas izmaksāt no valsts budžeta (tam nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro gadā), šobrīd Saeimā netiks virzīti tālāk. Arī skolotāju izdienas pensiju jautājums ir «pakāries gaisā». Lai gan politiķi konceptuāli atbalsta abus šos nozares arodbiedrības ierosinājumus, vispirms tiks gaidīts valdības atzinums.