LIZDA: Ministrijas piedāvājums par algu veidošanas principiem pasliktinās pedagogu dzīves apstākļus

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par slodžu un darba samaksas veidošanas principiem, kas iekļauti pedagogu jaunā darba modeļa melnrakstā, būtiski pasliktinās pedagogu darba un dzīves apstākļus, salīdzinot ar šodienu, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).

Kā pavēstīja arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters, tāpēc arodbiedrība aptaujās pedagogus, lai jauno darba slodžu un atalgojuma modeli vērstu par labu pedagogiem.

LIZDA aptauju rīkos ar mērķi noskaidrot pedagogu viedokli par slodzēm, atalgojumu, piemaksām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu. Aptaujas rezultātus LIZDA sola izmantot sarunās ar IZM par pedagogu jauno atalgojuma modeli.

Meisters skaidroja, ka IZM ir izveidojusi Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupu, kurā patlaban notiek asas diskusijas par pedagogu darba slodzes un darba samaksas veidošanas principiem. Darba grupā vairākums dalībnieku esot IZM vadošie ierēdņi.

Arodbiedrības pārstāvis arī informēja, ka vienā no darba grupas sēdēm notika balsojums par 40 darba stundu nedēļu pedagogiem, kam LIZDA piekrita, bet ar prasību noteikt maksimālo kontaktstundu skaitu un proporcionāli palielināt atalgojumu. Darba grupas vairākums atbalstīja līdz 80% no darba laika paredzēt kontaktstundām un ne mazāk kā 20% pārējiem pienākumiem. LIZDA tam kategoriski nepiekrīt.

Meisters uzsvēra, ka LIZDA varētu piekrist 40 stundu darba nedēļai tikai tādā gadījumā, ja ne vairāk kā 60% būtu paredzēti kontaktstundām un ne mazāk kā 40% - pārējiem pienākumiem. Turklāt arodbiedrības ieskatā, jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai ir nepieciešams papildus finansējums, lai pedagogiem varētu samaksāt par visiem veiktajiem darbiem.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka, viņasprāt, šim modelim ir jābūt uz strauju izaugsmi, radikālas situācijas uzlabošanos, profesijas prestiža paaugstināšanos virzītam. "LIZDA primārais mērķis ir panākt to, lai jaunā darba samaksas modeļa ieviešana nevienam pedagogam situāciju nepasliktinātu. Nepieļausim, ka pedagogiem ir jāveic arī tādi pienākumi, kuri nav iekļauti darba slodzē un nav apmaksāti," uzsvēra Vanaga, piebilstot, ka LIZDA guva mācību 2016.gadā, kad izstrādāja jauno darba samaksas un slodzes veidošanās modeli, norādot, ka arodbiedrība ir mācījusies no kļūdām.

Lai noskaidrotu pedagogu viedokli par slodzēm, atalgojumu, piemaksām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu, LIZDA tuvākajā laikā rīkos elektronisku vispārējās izglītības iestāžu pedagogu aptauju.

"Pedagoga balsij jāskan droši, skaļi un reālo situāciju balstītai. Mēs centīsimies aptaujāt pēc iespējas vairāk pedagogu, un rezultāti kalpos kā argumenti sarunās ar IZM par jauno atalgojumu un slodžu veidošanās modeli," skaidroja arodbiedrības vadītāja, norādot, ka LIZDA rokās būs "pedagogu mandāts", kas šoreiz ir ļoti svarīgs, jo darba grupā darba ņēmēju intereses pārstāv tikai LIZDA, bet politikas veidotāju un darba devēju intereses pārstāv visi pārējie 14 pārstāvji.

"Aicināsim ikvienu vispārējās izglītības iestādes pedagogu tajā piedalīties, lai ir lielāks darba ņēmēju mandāts. Mums ir jāizmanto šī iespēja, jo diez vai tik ātri atkal panāksim slodžu un samaksas sistēmas pārskatīšanu," sacīja Vanaga.

Meisters piebilda, ka diskusijās par pedagogu jauno atalgojuma modeli LIZDA atbalsta ieceri, ka finansējuma sadalījumā ir jāņem vērā klašu lielums. Tāpat arodbiedrība iestājas par izglītības iestāžu autonomiju, ja tiek novērsti riski, kas saistās ar nevienlīdzību pret pedagogiem.

Kā ziņots, skolotājiem 40 darba stundu slodzi nedēļā varētu ieviest 2022./2023.mācību gadā, proporcionāli palielinot skolotāju algas likmi, paredz Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā lemtais.

Patlaban skolotāja darba slodze jeb apmaksātu darba stundu skaits nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, ir 30 darba stundas nedēļā, tai skaitā - mācību stundas un fakultatīvās nodarbības, to sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, klases audzināšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības.

Nosakot skolotāja darba slodzi, skolas direktors ņem vērā skolēnu skaitu klasē un mācību priekšmetu, ko skolotājs māca, kā arī izglītības iestādes dibinātāja - pašvaldības noteikto kārtību pedagogu slodžu sadalei.

Kā liecina publikācija IZM mājaslapā, Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa aizvadītajā nedēļā, kā vienu no svarīgākajiem darba kārtības punktiem, izskatīja jautājumu par pedagoga darba slodzi.

Ministrijā atklāja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā darba grupā tās pārstāvji iepazinās ar vairāku skolu un pašvaldību aptauju rezultātiem un vebināros izteiktajiem viedokļiem par darba skolotāju slodzes maiņu, un sanāksmes gaitā pauda vienbalsīgu atbalstu priekšlikumam, kas paredz pāreju uz 40 darba stundu slodzi skolotājiem.

Vienlaikus atzīmēts, ka turpināsies darbs un diskusijas pie tā, kādā veidā pedagoga slodzē sadalās kontaktstundu, konsultāciju un kvalitatīva mācību procesa sagatavošanas laiks.

Jau vēstīts, ka aprīlī IZM sola prezentēt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kurā būtu sabalansētas slodzes starp pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un skolu pedagogiem, izriet no decembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM Izglītības departamenta direktores Līgas Bucenieces sacītā.

Buceniece toreiz minēja, ka jaunajā modelī būs sabalansētas slodzes, kā arī aprēķini, cik tas maksā. Tāpat pavasarī IZM varēs pateikt, uz kādu slodzi lemts pāriet un kas ietilpst slodzē.