Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019. gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām.
Valdības iespējamais solījums pedagogu minimālo mēnešalgu celt nevis šī gada 1.septembrī, bet 2020.gada 1.janvārī izglītības nozarē strādājošos no piketa un streika neatturēs, pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vairāku ministriju pārstāvji meklēs risinājums gan izglītības kvalitātes uzbalošanai, gan pedagogu algu palielināšanai, taču koalīcijas politiķi pagaidām nenosauc konkrētus termiņus izmaiņu īstenošanai.
Bezgalīgi esam nākuši pretim valdībai, bet pedagogu atalgojuma jautājumā piekāpšanās nav iespējama, uzsvēra Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ideja sporta būvēm paredzēto finansējumu novirzīt pedagogu algu palielināšanai būtu pretrunā iecerēm Latvijā attīstīt sporta jomu, turklāt pedagogu algu jautājumu neatrisinās, šādu viedokli pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).
Sakarā ar iebildumiem, kas skar ne tikai nepietiekamo literatūras stundu skaitu, Valsts izglītības satura centrs pagarinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu jaunajam mācību saturam līdz 1. novembrim. Pedagogiem gan nav ticības, ka ierēdņi tomēr sadzirdēs viņus un ņems vērā viņu prasības. Jo, lūk, literatūras apcirptās stundas esot politisks kompromiss.
Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.
Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Grozījumi likumā, kas paredz visu pirmsskolas pedagogu algas izmaksāt no valsts budžeta (tam nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro gadā), šobrīd Saeimā netiks virzīti tālāk. Arī skolotāju izdienas pensiju jautājums ir «pakāries gaisā». Lai gan politiķi konceptuāli atbalsta abus šos nozares arodbiedrības ierosinājumus, vispirms tiks gaidīts valdības atzinums.
Latvijas pašreizējā izglītības politikā es kategoriski nepieņemu tās pamatošanu kvantitatīvos, nevis kvalitatīvos kritērijos. Sākot ar mācību saturu, beidzot ar skolotāju algām un skolu pastāvēšanu.
Lēmums par pedagogu minimālās algas likmes celšanu tiks pieņemts, tiklīdz tiks panākta vienošanās par izglītības kvalitātes kritērijiem, norādīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Pedagogu minimālās algas celšanai nepieciešamo finansējumu šim gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atradusi vairākos avotos, tostarp ietaupījumā no līdzekļiem brīvpusdienu nodrošināšanai un neiztērētajā profesionālās izglītības iestāžu finansējumā, šodien preses konferencē pastāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pašvaldībām piešķirtais papildu finansējums piemaksām pedagogiem svārstās no dažiem simtiem līdz gandrīz pus miljonam eiro, liecina valdībā apstiprinātais finansējuma sadalījums pašvaldībām piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem šī gada pēdējiem četriem mēnešiem.
Slēgto vai reorganizēto skolu pirmspensijas vecuma pedagogi darba zaudējuma gadījumā var saņemt sešu mēnešu pabalstu – to paredz Sociālā atbalsta programma. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēsa, ka šogad tāds būtu nepieciešams apmēram 70 skolotājiem. Lai gan skolu tīkla sakārtošana skāra 59 izglītības iestādes, līdz šim IZM saņēmusi vien divus pieteikumus.
Vakar pedagogu arodbiedrības pārstāvji tikās ar premjeru Māri Kučinski, lai pārrunātu vairākus sasāpējušus nozares jautājumus: par pirmsskolas pedagogu algu modeļa maiņu, izdienas pensijām un skolotāju darba samaksas grafika īstenošanu. Sarunas laikā izdevies rast iespējamos risinājumus pirmajos divos jautājumos, taču par trešo šobrīd skaidrības ir maz.
Plānots piešķirt papildu naudu daļai vispārējās izglītības iestāžu pedagogu, ja attiecīgā pašvaldība būs uzlabojusi savu skolu tīklu, paredz valdības 12.jūnija sēdei sagatavotais lēmumprojekts.
Lielbritānijas pedagogu un skolotāju ikgadējajā konferencē izvērtušās asas diskusijas par potenciālo bērnu sagatavošanu ''mūsdienu pasaulei'', informē The Telegraph.
Pedagogi no 2019. gada 1. septembra varēs saņemt pabalstu tuvinieka zaudējuma gadījumā, kā arī citas sociālās garantijas, kas līdz šim viņiem bija liegtas, bet kuras tiek nodrošinātas pārējiem valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Šādi Izglītības likumā iesniegtie grozījumi novērsīs gadiem ilgušo nevienlīdzību, uzskata nozares arodbiedrība, bet pašvaldības gan uz šīm izmaiņām raugās bez entuziasma.
Lai īstenotu mācību satura reformu, svarīgi ir sagatavot gan esošos, gan jaunos pedagogus. Patlaban augstskolas vēl tikai plāno, kā to darīt. Paši skolotāji gan vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas varētu kavēt pozitīvas pārmaiņas un jauno pedagogu ienākšanu nozarē – gan mazās algas, gan zemais profesionālais prestižs ir tikai daļa no tām.