Pedagogi

Vakar pedagogu arodbiedrības pārstāvji tikās ar premjeru Māri Kučinski, lai pārrunātu vairākus sasāpējušus nozares jautājumus: par pirmsskolas pedagogu algu modeļa maiņu, izdienas pensijām un skolotāju darba samaksas grafika īstenošanu. Sarunas laikā izdevies rast iespējamos risinājumus pirmajos divos jautājumos, taču par trešo šobrīd skaidrības ir maz.

Plānots piešķirt papildu naudu daļai vispārējās izglītības iestāžu pedagogu, ja attiecīgā pašvaldība būs uzlabojusi savu skolu tīklu, paredz valdības 12.jūnija sēdei sagatavotais lēmumprojekts.

Lielbritānijas pedagogu un skolotāju ikgadējajā konferencē izvērtušās asas diskusijas par potenciālo bērnu sagatavošanu ''mūsdienu pasaulei'', informē The Telegraph.

Pedagogi no 2019. gada 1. septembra varēs saņemt pabalstu tuvinieka zaudējuma gadījumā, kā arī citas sociālās garantijas, kas līdz šim viņiem bija liegtas, bet kuras tiek nodrošinātas pārējiem valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Šādi Izglītības likumā iesniegtie grozījumi novērsīs gadiem ilgušo nevienlīdzību, uzskata nozares arodbiedrība, bet pašvaldības gan uz šīm izmaiņām raugās bez entuziasma.

Lai īstenotu mācību satura reformu, svarīgi ir sagatavot gan esošos, gan jaunos pedagogus. Patlaban augstskolas vēl tikai plāno, kā to darīt. Paši skolotāji gan vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas varētu kavēt pozitīvas pārmaiņas un jauno pedagogu ienākšanu nozarē – gan mazās algas, gan zemais profesionālais prestižs ir tikai daļa no tām.

Nav skaidrs, cik skolas jāreorganizē, lai pietiktu naudas pedagogu algu celšanai, norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Satversmes tiesā (ST) 20.aprīlī ierosināta lieta par pedagogu kvalitātes pakāpju piemaksām.

Saeimas opozīcijas partiju deputāti savākuši 21 parakstu, kas nepieciešams, lai vērstos Satversmes tiesā ar iesniegumu pret pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību. Proti, skolotājiem, kas nepaguva pieteikties līdz 2016. gada 31. maijam uz kādu no tām, kā arī tiem, kam tās šogad beidzas, jābūt tiesībām uz profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.

Nākamais minimālās atalgojuma likmes kāpums vispārējās izglītības pedagogiem varētu notikt 2018.gada 1.septembrī.

Šodien spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, kas paredz, ka mākslas mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogiem palielināsies atalgojums.

Šodien stājas spēkā tā dēvētie Izglītības likuma lojalitātes grozījumi, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku Izglītības un zinātnes ministrija valdībā plāno iesniegt nākamā gada sākumā, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīs 900 eiro par likmi pedagogiem nodrošināt ātrāk nekā 2022.gadā.

Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 2022.gadam cer kāpināt līdz 900 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs pedagogu darba samaksas pieauguma grafika projekts.

Nupat tikumības grozījumu muļķībai pievienojās lojalitātes grozījumu muļķība. Saeimas vairākums akceptēja uzskatu, ka galvenais nav – būt (patriotam, tikumīgam, lojālam..), galvenais ir – izskatīties. Jo ar pavēli, likumu šajās lietās var panākt tikai izskatīšanos. Nevis būšanu. Bet Saeimas vairākums grib ar pavēli aizstāt politiku, kura audzina un veido cilvēku, tautu, pieķeršanos valstij. Vairākums apliecināja, ka attiecībās ar sabiedrību tam vislabāk patiktu padomju laika publiskā divkosība.

Valdībai pēc būtības būtu jākrīt. Šādu viedokli, komentējot Valsts prezidenta teikto, ka otrreizējai caurskatīšanai Saeimā viņš atdos budžetu pavadošo likumprojektu paketē ietilpstošo Mikrouzņēmumu nodokļa likumu un, iespējams, arī citus likumus, pauž opozīcija. Tas gan būtu mazākais ļaunums, jo dažu likumu atgriešana Saeimā nozīmētu reformu apstādināšanu.

Sabiedrība vēlas, lai pedagogs būtu smaidīgs, erudīts, interesants, mūsdienīgs, saprotošs, radošs, īsāk sakot – pārcilvēks, taču realitātē lielākā daļa jeb 83% skolotāju darbā izjūt stresu un profesionālo izdegšanu, kas ir vairāku apstākļu rezultāts – sāpīgais algu jautājums, nemitīgās reformas, cieņas trūkums no bērniem un vecākiem, kā arī apziņa, ka sabiedrības acīs viņu darbs nav novērtēts, liecina pētījuma Skolotāju profesijas prestižs Latvijā rezultāti.

Vairāk nekā puse pedagogu uzskata, ka skolotāju profesionālā brīvība (autonomija) tiek apdraudēta, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā pētījuma "Skolotāju profesijas prestižs Latvijā" rezultāti.