Vairāki koalīcijas politiķi uzskata, ka risinājumu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai varētu panākt 2020. gada budžetā.
Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" politiķis Arvils Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka trešdien ir notikusi "laba tikšanās" starp valdības un arodbiedrību pārstāvjiem. Viņš uzskata, ka pie sarunu galda pozīcijas tika tuvinātas. Politiķis uzsvēra, ka šī valdība pārņēma tehnisku budžetu, tāpēc atvērt sarunu par politiskajām prioritātēm nebūtu iespējams tik īsā laikā. Līdz ar to šo jautājumu risinās no 2020.gada, sacīja Ašeradens.
Nacionālās apvienības "Visu Latvija!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA atrunājās, ka jautājums par finansējuma iespējām būtu jāuzdod Finanšu ministrijai (FM). Informācija, ar kuru Finanšu ministrija (FM) ir iepazīstinājusi politiķus, ir ļoti skaudra, lūkojoties arī no nacionālās apvienības pārziņā esošu nozaru viedokļa. Viņš piebilda, ka kultūras nozarē algu paaugstināšana noteiktos sektoros ir kritiski svarīga. Taču ierobežotais finansējums neļauj to paveikt jau tagad, skaidroja VL-TB/LNNK līderis.
"KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs pauda nožēlu, ka jautājums ir kļuvis tiks saasināts iepriekšējās valdības neizdarības dēļ. Šī situācija ir jāvērtē FM atbilstoši budžeta iespējām, kas gan ir "salīdzinoši bēdīgas". Līdz ar to Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustais par iespēju līdzekļus piešķirt 2020.gadā ir atbilstošs budžeta situācijai, pauda "KPV LV" politiķis. Viņš atzina, ka pedagogiem ir tiesības paust neapmierinātību ar šo situāciju.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts aģentūrai LETA pauda, ka skolotājiem dotais solījums bija komplekss pasākumu kopums, no kura daļa par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta ir izpildīta. Atlikušo finanšu daļu bija iecerēts iegūt, veicot skolu tīkla optimizāciju, bet šīs reformas nav virzījušās uz priekšu, norādīja politiķis. Viņš skaidroja, ka, veicot nepieciešamās izmaiņas šajā jomā, tiks arī atrisināts skolotāju algu pieauguma jautājums. Reformas veikšanā liela loma ir arī pašvaldībām, tāpēc pie situācijas risinājuma kopīgi jāstrādā pašvaldībām, izglītības un zinātnes ministrei un finanšu ministram, pauda Pavļuts.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) no savas puses solījusi, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020. gadā.
Kā ziņots, ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pēc LIZDA ārkārtas padomes slēgtās daļas sēdes Vanaga norādīja, ka padomes locekļi bija vienoti pārliecībā par to, ka ir jāpastāv par savām tiesībām un normatīvajos aktos noteiktā pildīšanu, cenšoties panākt iepriekš valdībā apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi.
Jau vēstīts, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020. gada budžetā, izriet no Kariņa iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020. gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", skaidroja Kariņš.