«Mīlēt savu sirdi un rūpēties par to nemaz nav tik grūti, ja vien ikdienā atceramies vienkāršus pamatprincipus – pietiekami daudz kustību, svaigs gaiss, pēc iespējas mazāk stresa, kā arī enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem atbilstošs uzturs,» norāda Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, kuri apkopojuši informāciju par dažādiem sirds veselību veicinošiem pārtikas produktiem.
Noslēdzoties plašam starptautiskam pētījumam, uz vispārzināmo faktu, ka cilvēki savā pārtikā patērē pārāk daudz pesticīdu, uzmanību vērsusi Eiropas Pārtikas drošības iestāde (The European Food Safety Authority – EFSA). 45% pārbaudīto produktu atrodamas pesticīdu atliekvielas. Kaut gan mums labpatīk domāt, ka Latvijā pieejamā pārtika ir labāka un kaut kādā ziņā dabiskāka par ārzemēs nopērkamo, tā ir tikpat piesārņota.
Lielveikalu plauktos fenhelis parasti stāv, nobāzts paša tālākā plaukta stūrī. Ja prasa, kāpēc tā, pārdevēji parasti atteic: tāpēc, ka to gandrīz neviens nepazīst un pērk reti kurš. Vidusjūras zemēs, īpaši Itālijā, virtuve bez šā vērtīgā dārzeņa jau sen nav iedomājama, arī lielākajā Eiropas daļā fenhelis kļūst arvien iecienītāks.
Ekoloģiski tīras pārtikas meklējumos katrs ir pavirzījies uz priekšu tik tālu, cik to ļauj vai liek izpratne, skatījums uz pasauli, ar uzturu saistītas veselības problēmas, laiks un nauda, reizēm arī vēlme pēc kaut kā ekskluzīva.
Lai gan aptuveni puse putnu gaļas Latvijas tirgū ir imports, pārlūkojot veikalu plauktus, tāds priekšstats nerodas – žāvētas vistiņas, putnu gaļas desas, un viss tapis Latvijā. Taču īstenībā pircējs pat nenojauš, ka mielojas ar importniecēm, kas Latvijā pārstrādātas apetītlīgos gardumos, jo uz iepakojuma norādīta tikai ražotājvalsts – Latvija.
Amerikāņu fotogrāfs Pīters Mencels pusotra gada laikā ir apbraukājis 46 pasaules valstis, lūdzot ģimenēm parādīt pārtikas krājumus, kuri tiek izlietoti vienas nedēļas laikā, kā arī noteikt tās vērtību.
Decembra vidū stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) regula, kas paredz stingrākas prasības pārtikas produktu marķējumiem. Uzņēmumiem bija doti trīs gadi, lai sagatavotos jaunajiem marķējumu noteikumiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien devis vadības uzdevumu pašvaldības izglītības iestādēm par pasākumiem, kas veicami, lai bērnu ēdināšanā nodrošinātu prioritāti Latvijā ražotām pārtikas precēm.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V) ilgtermiņā atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai, bet šobrīd Latvija nevar atļauties par tik lielām summām iedragāt budžetu, tāpēc nodoklis netiks samazināts, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente.
Latvijā pārtikas veikalu blīvums ir krietni mazāks nekā Skandināvijas valstīs, un, kā apgalvo amatpersonas, arī no krīzes Latvija ir veiksmīgi atkopusies. Tomēr lielie pārtikas tirgotāji pagaidām negatavojas būtiski paplašināt savu veikalu tīklu. Daļa veikalu ir bijuši spiesti meklēt investorus vai likvidēties.
Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA "NP Foods" un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, informē "NP Foods".
Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES).
Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis pirmdien ierosinājušas mainīt "ieteicams līdz" marķējumu uz pārtikas precēm, uzskatot, ka tas noved pie miljoniem tonnu pārtikas izšķiešanas.
Latvijas iedzīvotāju bažas par krasu pārtikas cenu pieaugumu eiro ietekmē pagaidām nav apstiprinājušās, turklāt cenu pieaugums ir līdzīgs kā kaimiņvalstīs, atzīst "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.
Veicot padziļinātas pārbaudes piecās Jūrmalas pirmsskolas iestādēs saistībā ar piegādāto pārtiku atsevišķos ražošanas un vairumtirdzniecības uzņēmumos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklājis, ka trijos no pārbaudītajiem bērnudārziem ir iepirkti prasībām neatbilstoši pārtikas produkti, aģentūru LETA informēja PVD.
Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs Normunds Grostiņš šodien iesniedzis Saeimā iniciatīvu par PVN samazināšanu pārtikai. Šo iniciatīvu portālā manabalss.lv parakstījuši 13 400 cilvēku.
Kopumā Baltijas iedzīvotāji dzīvo mazāk taupīgi nekā pirms gada. Latvijā 25%, Lietuvā un Igaunijā pa 19% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem atzīst, ka iegādājas par daudz pārtikas, kā rezultātā to kā pārpalikumu nākas izmest, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.
Lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju pārtikai tērē līdz pat 50% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.