Tēriņi ikdienas pārtikas iegādei Latvijā ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā, liecina Eurostat jaunākie dati. Tāpēc Latvijas pircējiem pārtikas cenu izmaiņas ir ārkārtīgi svarīgas. Kopējā inflācija aizvadītajā ceturksnī sasniegusi 2,4 procentus, tajā skaitā pārtikas un dzērienu cenu pieaugums augustā bijis 1,4 procentu robežas. Tajā pašā laikā Maxima Latvija veikalos tā saglabājas tuvu nullei. Šāda inflācijas atšķirība kopumā atstāj būtisku iespaidu uz Latvijas mājsaimniecību rocību.
Latvija šobrīd ir pirmā no Baltijas valstīm, kas daļai pārtikas produktu – šajā gadījumā augļiem un dārzeņiem – ieviesusi samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Pozitīvie ieguvumi, ko devusi šī iniciatīva, vieš cerības, ka nākotnē samazināto PVN likmi varētu piemērot arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pienam, gaļai.
No visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā datu analīze.
Izņemot miltu izstrādājumus, olas, putnu gaļu un kakao, kam cenas var pieaugt, citiem pārtikas produktiem Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Latvijas iedzīvotājiem aizvien svarīgāk kļūst tas, kādus produktus izvēlēties, kā tiek pagatavots ēdiens un kas iekļauts ikdienas ēdienkartē. Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu ir ievērojami uzlabojušās, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvijā?”.
Iepirkuma konkursā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādi ar pārtiku varēs pieteikties arī vietējie ražotāji, noskaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.
Kāda Latvijas iedzīvotāja Facebook publicējusi ierakstu, kurā lielveikaliem pārmet to, ka produkti ar nesen beigušos derīguma termiņu, vienkārši tiek izmesti.
Pārtikas drošības ievērošana mājas apstākļos bieži tiek nepietiekami novērtēta, lai gan pārtikas uzglabāšanas un sagatavošanas procesā ir neskaitāmi riski – kļūdu pieļaušana var izraisīt dažādas nopietnas saslimšanas. Nepietiek tikai ar higiēnas prasību ievērošanu – roku, trauku un darba virsmas regulāra mazgāšana nenozīmē, ka pagatavotā pārtika būs nekaitīga veselībai. Circle K vides, veselības un drošības departamenta vadītāja Laima Volkova dalās padomos, kā parūpēties par pārtikas drošību mājās.
Šodien stājas spēkā aizliegums Latvijā izplatīt pārtikas produktus, kuros pārsniegts noteiktais maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Vasarā cilvēki kļūst mobilāki, gribas vairāk ceļot un atpūsties, bet pārtiku ceļamaizei daudzi noskaņoti paķert degvielas uzpildes stacijā. Bet kā varam spriest par to, cik drošs un veselīgs ir šis piedāvājums?
Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieaugušas par 0,2%, bet gada inflācija - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2017.gada aprīli - sarukusi līdz 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
''Food Photographer of the Year'' konkursā noskaidrotas aizvadītā gada labākās ēdiena fotogrāfijas. No 8000 fotogrāfijām par labāko tika atzīts foto, kurā iemūžināta zveja Indijā.
Sabalansēta un pilnvērtīga uztura iegādei vidusmēra ģimenei Latvijā no kopējiem ienākumiem jāatvēl vismaz piektā daļa. Eiropā šāda ģimene tādu pašu pārtikas produktu iegādei identiskā apjomā tērētu vien 15,5 procentus no saviem ienākumiem. Taču, ja ģimenē ir tikai viens pelnītājs, kas turklāt vēl saņem minimālo algu, tad sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, dzīvojot Latvijā, ir jāaizmirst. Tas vienkārši nav pa kabatai.