No karotīšu dalībniekiem katra piektā ir vietējā zemnieku saimniecība

© f64

No visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā datu analīze.

Gandrīz katrs trešais nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte produkts jeb 30% no kopējā karotīšu produktu groza ir maize, milti un konditorejas izstrādājumi. Produktu topā seko piens un piena produkti, kā arī gaļa un gaļas produkti.

“Situācijā, kad gan Zaļās karotītes, gan Bordo karotītes produktu skaits turpina augt, mums pašiem bija interesanti pārbaudīt savus novērojumus un sajūtas par produktu grupām un attiecīgi nozarēm, kuru vidū tad karotītes ir populārākās un novērtētākās. Milti un miltu izstrādājumi ar 30%, kā arī piens un piena produkti ar 24% ir divi izteikti līderi, kas liecina, ka tieši šo nozaru pārstāvjiem ir būtiski uzsvērt produktu augsto kvalitāti un nacionālo piederību, asi konkurējot ar kaimiņvalstu produkciju Latvijas tirgū. Karotītes zīme ir skaidrs aicinājums pircējam izvēlēties kvalitatīvus vietējos ražojumus,” uzsver LPUF vadītāja Ināra Šure.

Milti, miltu izstrādājumi, t.sk. maize un konditorejas izstrādājumi, veido 30% no visām karotītēm, piens un piena produkti - 24%, gaļa un gaļas produkti - 14%, dārzeņi, ogas un augļi - 13%, dzērieni (alus, ūdens, sulas) - 8%, bet vēl citi produkti, piemēram, medus, eļļas, zivis u.c. - 11%.

“Dati arī rāda, ka no visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem. Kādu no karotītēm saviem produktiem ir ieguvuši faktiski visi lielāki Latvijas pārtikas ražotāji, un pēdējā laikā arvien lielāku interesi izrāda tieši mazie un vidējie uzņēmumi, jo karotītes ir patērētāju vidū populārākās kvalitātes zīmes un uzņēmēji ir arī novērtējuši to sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos,” atzīmē I. Šure.

“Ne reizi vien esam pētījuši pircēju paradumus, un parasti cena ir starp svarīgākajiem izvēles kritērijiem, tomēr ne mazāk svarīga ir produkta izcelsme un lojalitāte zīmolam. Tiesa, ik gadu mazliet palielinās to patērētāju skaits, kas kļūst arvien lojālāki kvalitatīviem vietējiem produktiem, lai gan mēs vēl būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri vietējos produktus izvēlēsies arī gadījumā, ja pat tie būs nedaudz dārkāgi nekā importa. Mēs aicinām pircējus būt Latvijas patriotiem un veikalos pievērst uzmanību produktu iepakojumam. Kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte ir palīgs pircējiem un faktiski kalpo kā ceļa zīme, kas palīdz vieglāk atšķirt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus,” saka I.Šure.

LPUF atgādina, ka ir ļoti svarīgi ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus un būt patriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos. Arī šoruden LPUF sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top organizēja tradicionālo reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. Tā norisinās līdz 1. oktobrim.

Kā ziņots, šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 125 uzņēmumu 485 produktiemm, bet Bordo karotīte - 50 uzņēmumu 277 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.

Zaļā un Bordo karotīte ir atpazīstamākās pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā. LPUF sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā liecināja, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju un Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte - Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti - 60%.

Publicitātes foto

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais