Konkursā par armijas apgādi ar pārtiku tomēr varēs piedalīties arī pašmāju ražotāji

© PA Wire/PA Images/ SCANPIX

Iepirkuma konkursā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādi ar pārtiku varēs pieteikties arī vietējie ražotāji, noskaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.

"Pēdējo nedēļu laikā biedrība "Zemnieku saeima" saņēmusi dārzeņu audzētāju sašutuma pilnus zvanus par iepirkumu konkursu "Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām."

Ņemot vērā, ka interesi par iepirkumu publiski un aktīvi pauduši arī citi tirgus dalībnieki, AM nolēmusi iepirkumu pārtraukt, dodot uzdevumu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram pārskatīt iepirkuma stratēģiju, lai palielinātu pretendentu loku un nodrošinātu, ka arī vietējie ražotāji var pieteikties konkursā, norādīja ministrijā.

Latvijas armija

Jau ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā biedrība "Zemnieku saeima" saņēmusi dārzeņu audzētāju sašutuma pilnus zvanus par iepirkumu konkursu "Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām", kurā tie nevar piedalīties saistībā ar prasībām piegādāt arī tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē, aģentūru LETA informēja biedrībā "Zemnieku saeima".

Biedrībā pastāstīja, ka vietējie dārzeņu audzētāji labprāt piedalītos konkursā un spētu izpildīt visas nepieciešamās prasības, ja produkcijā netiktu iekļautas tādas kultūras kā šampinjoni un ingvers, kuras Latvijā neaudzē. "Ja piegādātājs nespēj piedāvāt visu produkcijas klāstu, un šajā gadījumā vietējie lauksaimnieki nespēj izpildīt, jo Latvijā neaudzē šampinjonus un ingveru, viņš konkursā nav tiesīgs piedalīties! Ja ierēdņiem - pasūtītājiem būtu vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, tad viens, divi zvani nozares ekspertiem nepieļautu tik rupjas kļūdas, kā tas ir šajā gadījumā," uzsvēra biedrībā.

"Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietnieks un SIA "Mežacīruļi" saimnieks Juris Cīrulis piebilda, ka šis iepirkumu konkurss iezīmē tendenci visā tautsaimniecībā - sev tuvu cilvēku lobēšanu, kuri lielākoties nav ražotāji, bet ir uzpircēji, pārpircēji un spekulanti.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais