27.mar 2010
"Pēc tādas sarunas vajadzīga tablete," saziņu ar parādu piedziņas firmas darbiniekiem raksturo Tukuma iedzīvotāja Sandra. "Viņi nestādās priekšā. Katru reizi ir cits darbinieks, un es pat nezinu, ar ko es runāju. Pasaka, lai aizņemos naudu no kaimiņiem, radiem, draugiem. Kuram tagad ir lieka nauda, ko aizdot? (..) Ieteica mazāk ēst. Draudēja ar to, ka var paņemt manu 2. grupas invaliditātes pensiju. Viņi jau nerunā normālā valodā – ar vienām biedēšanām," skaidro sieviete.