Pašlaik Rīgas domes Labklājības departamentā darba grupa izstrādā citus kritērijus maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusa iegūšanai. Tas nozīmē, ka galvaspilsētā uz sociālo palīdzību varēs pretendēt vēl vairāk cilvēku, jo, iespējams, tiks pārskatīti ierobežojumi kredītņēmējiem.
Pašlaik Rīgas domes saistošie noteikumi paredz – ja cilvēkam ir kredītsaistības, tad viņš nav trūcīgs.
Rīgas domes noteikumi paredz, ka persona vai ģimene uzskatāma par maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši minimālās mēneša darbalgas apmēru, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs. Viņš savukārt atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa ienākumi nepārsniedz 125 procentus no minimālās mēneša darbalgas apmēra. Pārvēršot konkrētos skaitļos, tas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas katram ģimenes loceklim nedrīkst palikt vairāk par 180 latiem, bet pensionāram un invalīdam – vairāk par 125 latiem, paskaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Brice. Valsts maksātie tā dēvētie bērnu pabalsti arī ietilpst šajos maznodrošinātas personas finanšu griestos. Ienākumus deklarē apmērā, kas veidojas pēc valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas.
Līdz 2009. gada 1. septembrim Rīgā bija reģistrēti 11 000 trūcīgu personu – to ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 procentus no spēkā esošās minimālās darba algas valstī – un 29 000 maznodrošinātu personu, Neatkarīgo informēja Labklājības departamentā. Pašlaik Rīgas dome ļauj iegūt maznodrošinātas un trūcīgas personas statusu tikai tad, ja šai personai ir studiju vai studējošā kredīts, hipotekārais kredīts par vienīgo dzīvokli, vai arī tad, ja cilvēks saņēmis pārcelšanās pabalstu un pēc tam noformējis kredītu, lai varētu iegādāties mitekli. Nelielo patēriņa kredītu maksātāji uz Rīgas domes pabalstiem saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem pretendēt nedrīkst.
Sociālajos dienestos notiek anketēšana, lai uzzinātu, cik daudz kredītņēmēju vēršas pēc palīdzības, cik liels ir viņu kredīta apmērs un kādi ienākumi ģimenē ir uz vienu cilvēku. Visbiežāk pabalstus prasa divu cilvēku ģimene, kurā ir viens strādājošais, otrs ir bezdarbnieks, bet un vidējais ienākums uz cilvēku ir 100 latu mēnesī, pastāstīja L. Brice. Viņa uzsver, ka pirmām kārtām pašvaldībai tomēr jānodrošina garantētais iztikas minimums (GMI), kas Rīgā ir 90 latu (valstī – 40 latu pieaugušajam un 45 lati bērnam). Respektīvi, nesasniedzot GMI, persona vai ģimene var saņemt starpību pabalsta veidā. Pašvaldība ir tiesīga šo pabalstu arī atteikt, ja budžetā nav pietiekami daudz līdzekļu. L. Brice apliecina, ka Rīgā šogad naudas pietiks.
L. Brice aicina cilvēkus nekautrēties un doties uz sociālās palīdzības nodaļām, lai iegūtu informāciju par palīdzības iespējām – pat ja viņi pagaidām neatbilst kritērijiem. Katru mēnesi dienestos vēršas vidēji 100 cilvēku. To skaitā ir gan tādi, kuri nāk pirmoreiz, gan jau zināmi klienti. Pierakstīties uz konsultāciju var arī telefoniski. "Bez darba palikušie jau laikus nāk un taujā, kas jādara, pat ja viņi vēl turas un spēj nomaksāt rēķinus. Bet risinājums ir jāmeklē," drošina L. Brice.