Jēkabpilī piekauj un draud izrēķināties ar komunālo parādu piedzinējiem

Pildot darba pienākumus, nesen piekauta SIA JK Namu pārvalde meistare, kas bija ieradusies kādā Ķieģeļu ielas mikrorajona dzīvoklī Jēkabpilī, liekot iedzīvotājiem parakstīt brīdinājumu, ka parāda nemaksāšanas gadījumā tiks celta prasība tiesā.

Namu apsaimniekotāji pārvērtušies par parādu piedziņas kantori un ir dilemmas priekšā – varbūt pienācis laiks parādu piedziņu nodot firmām, kuras šajā jomā specializējas, taču tas prasītu papildu līdzekļus.

Nedēļu nespēja strādāt

Dzīvoklī ienākušo namu pārvaldes meistari tur esošais vīrietis nekavējoties sācis sist, sašutis SIA JK Namu pārvalde valdes loceklis, Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Vladimirs Ždanoks. Ne tik daudz miesas bojājumu kā šoka dēļ darbiniece nedēļu nav spējusi strādāt, ņēmusi brīvdienas un apsvērusi iespēju darbu namu pārvaldē atstāt, jo baidās no iespējamiem uzbrukumiem turpmāk.

Parādi turpina augt

V. Ždanoks stāsta, ka Jēkabpilī parādu kopējā summa ir milzīga un katru mēnesi komunālo maksājumu parādi pašvaldības dzīvojamos namos palielinoties pat par desmit tūkstošiem latu. No 7,5 tūkstošiem dzīvokļu parādnieku sarakstos iekļauti 40% jeb trīs tūkstoši dzīvokļu. No 252 daudzdzīvokļu mājām Jēkabpilī 58 mājas ir pašvaldības īpašumā, un tās gandrīz visas ir problēmu mājas ar neprivatizētiem dzīvokļiem un lieliem iedzīvotāju parādiem.

Kā norāda speciālists, komunālo parādu piedziņai ir noteikta kārtība. Namu pārvaldei (NP) kā apsaimniekotājam jābrīdina komunālo maksājumu parādnieki. Vispirms brīdinājums tiek sūtīts vienkāršā vēstulē. Uz to parasti neesot nekādas reakcijas vai adresāts paziņo, ka nav vēstuli saņēmis. Tad sūta ierakstītu vēstuli, taču parādnieki bieži atsakoties parakstīties par saņemšanu. Nākamais solis ir brīdinājumu iznēsāšana. Šo darbu veic pārvaldes iecirkņu meistari. Katru dienu tiekot apstaigāti 30–40 dzīvokļi, jo uz katru mitekli, kur dzīvo rūdītie parādnieki, jāiet daudzas reizes. Tikai tad, kad veikti visi šie procesi, var sniegt prasību tiesā. Par mēģinājumiem un draudiem izrēķināties NP darbinieki sūdzējušies arī iepriekš. "Uz parādnieku dzīvokļiem jāiet ne jau dienā, bet tikai vakaros, sestdienās un svētdienās, kad īrnieki ir mājās. Ir gadījumi, kad uz vienu dzīvokli jāiet desmit un vairāk reižu. Kad tev beidzot atver, tur priekšā var būt trīs fiziski spēcīgi vīri, visi pilnā, un tie meistarei (mums tās lielākoties ir sievietes) rupji pavaicā, ko viņa te meklē, draud un var arī izrēķināties," stāsta V. Ždanoks, kurš pats kādā dzīvoklī cietis no vairāku agresīvu vīriešu uzbrukuma ar nazi. Ierosināta krimināllieta, bet vainīgie tā arī nav noskaidroti.

Tikai pieci procenti parādnieku nākot uz namu pārvaldi un cenšoties vienoties par saistību nokārtošanas kārtību. Ja trīs mēnešus īrnieks nav norēķinājies par komunālajiem pakalpojumiem, teorētiski var sniegt prasību tiesā, taču reāli to izdarīt neesot iespējams. NP veikts aprēķins Ķieģeļu ielas mikrorajona parādniekiem visbagātākās mājas iztiesāšanas iespējamām izmaksām – 10 000 latu. Ja pret visiem parādniekiem vajadzētu iesniegt tiesā prasības, NP vajadzētu 20 juristu, bet esot tikai viens. Tiesvedībā nemitīgi atrodoties vidēji 10–12 parādnieku lietas.

Cieš apzinīgie īrnieki

Lielākie nemaksātāji ir Ķieģeļu un Madonas ielas mikrorajonos, bet cieš arī apzinīgie īrnieki, kuri maksā par parādniekiem un pretī nesaņem namu aprūpi. Līdzekļu trūkuma dēļ šīs mājas sakārtot nav iespējams, nopūšas NP valdes loceklis. Viņš uzskata – valdība parūpējusies par to, lai situāciju vēl pasliktinātu, nerēķinoties ar maksātspēju un gandrīz trīskāršojot valsts nodevu par tiesāšanos. "Tomēr mums nav cita ceļa kā darbu ar parādniekiem pastiprināt. Turpināsim iet pie parādniekiem uz dzīvokļiem, bet jārisina drošības jautājums," saka V. Ždanoks. NP darbiniekiem izdots rīkojums pie parādniekiem doties divatā un vilkt speciālus formastērpus ar logo.

V. Ždanoks saskata izeju – labiekārtotos dzīvokļos neturēt īrniekus, kuri nespēj maksāt. Šie cilvēki paši piekristu pārvietošanai uz mitekļiem bez ērtībām sociālajās mājās. Pašlaik, izliekot nemaksātāju no labiekārtota dzīvokļa, viņam atkal tiek piešķirts labiekārtots dzīvoklis, un riņķa dancis ar parādiem un vienas iedzīvotāju daļas dzīvi uz citas sabiedrības daļas rēķina turpinās. Kāda ģimene ar bērniem iztiesāta no trīsistabu dzīvokļa piektajā stāvā un pārvietota uz tās pašas mājas trīsistabu dzīvokli otrajā stāvā, bet parādi 5000 latu kopsummā piedziņas neiespējamības dēļ noņemti un palikuši mājas tāmē ar mīnusa zīmi. "Jāmeklē ceļš, kā cilvēkam dot iespēju nodrošināt pašam sevi," saka V. Ždanoks, piebilstot, ka katrā Latvijas pilsētā ir atšķirīga pašvaldības nostāja un budžeta iespējas, bet darbs ar parādniekiem notiek visur. Jelgavā ir pozitīvs parādnieku izmitināšanas piemērs – par projektu naudu renovētie nami bez ērtībām, ar krāsns apkuri, kā sociālās mājas.