Ojārs Spārītis

1.nov
Turpinās cīņa ar un par pieminekļiem. Andreja Upīša pieminekļa liktenis šobrīd Rīgas domes rokās: to – pēc mākslinieka Ivara Drulles priekšlikuma – gatavojas pārzāģēt pa vertikāli. Nu tad – pārzāģēs vai nepārzāģēs? Šodien par to un citiem pieminekļiem runājam ar arhitektu Jāni Dripi un mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.
13.feb
Ko darīt ar arhitektoniskajiem svešķermeņiem Vecrīgā, kuras celtnes atjaunot un kurām piešķirt aizmirstības statusu, modernā arhitektūra kropļo vai papildina pilsētas centra vaibstus, vai un kā “Rail Baltica” ienākšana Rīgā izmainīs pilsētu, kas notiks ar Latvijas muižām, vai cerīgi ir politiķu solījumi zinātnei palielināt finansējumu, – par šīm un citām tēmām Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis Ojārs SPĀRĪTIS intervijā “Neatkarīgajai”.
31.okt 2023
Pieminot ievērojamo modernās kustības arhitektu, jūrmalnieku Edgaru Šēnbergu viņa 100. dzimšanas gadā, tiek plānota viņa radošajam mantojumam veltīta izstāde LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgā , Rūpniecības ielā 10.
11.apr 2022
Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, Rīgas Svētā Pētera nodibinājuma valdes locekli Ojāru Spārīti
28.dec 2020
„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.
21.dec 2020
„Var gadīties, ka mūs apsēdušais vīruss, kas, iespējams, pasprucis dabas mātei no brunču apakšas vai sikspārnim no paduses, nostrādā labāk nekā jebkurš brīnumierocis... Bet es vēroju sekas un analizēju sabiedrības reakciju,” teic Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Šodien saruna ar viņu – par sabiedrības un kovidvīrusa „attiecībām”, personalizēto medicīnu un par to, kas notur cilvēkus pie veselā saprāta.
29.nov 2019
Mākslas doktors, bijušais Latvijas kultūras ministrs (1995.–1996.), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs SPĀRĪTIS intervijā Neatkarīgajai sniedz visai panorāmisku mūsdienu politiskās telpas raksturojumu, īpaši uzsverot zinātnes, kultūras un mūsu pilsoniskuma kontekstu šajā telpā.
16.jūl 2019
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis ir pārliecināts, ka Indriķis Muižnieks ir piemērotākais kandidāts Latvijas Universitātes (LU) rektora amatam, jo viņam ir virkne īpašību, kas ir piemērotas un nepieciešamas lielas akadēmiskās augstākās izglītības un zinātnes institūcijas vadīšanai.
29.nov 2018
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) meklē "savu taciņu" pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un premjera amatam izvirzītā Alda Gobzema, lai atgādinātu par zinātnes potenciālu, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina LZA prezidents Ojārs Spārītis.
25.okt 2018
«Kioto konference notika piecpadsmito reizi, un es uz šo pasākumu biju uzaicināts jau sesto reizi. Tas bija Science Technology for Society forums, kurā piedalās ap 800 zinātnes administratoru un menedžeru, zinātnisko institūtu un pasaules lielāko firmu vadītāju. Šajās firmās attīstās modernā industrija, kam ir zinātniska bāze, jo šīs firmas nodarbina zinātniekus. Tās salāgo moderno tehnoloģiju attīstības virzienus, atrodot valsti, kuru konkrētais virziens varētu interesēt un ar kuru sadarbojoties inovāciju atklājusī valsts varētu pelnīt,» savu stāstījumu iesāk Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
12.apr 2012
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) jaunu prezidentu mēģinās ievēlēt rudens pilnsapulcē.
11.sep 2011
Bad Homburgā Vācijā dibinātais M.K.A. Beklera – Mare Balticum fonds sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, Rundāles pils muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju 13. un 14. septembrī par godu Kurzemes hercogistes izveidošanas 450. gadskārtai rīkos tā dēvētos „Homburgas lasījumus 2011” (Homburger Gespräch).