"Spēle. Zīme. Vārds": arhitektam Edgaram Šēnbergam 100
Pieminot ievērojamo modernās kustības arhitektu, jūrmalnieku Edgaru Šēnbergu viņa 100. dzimšanas gadā, tiek plānota viņa radošajam mantojumam veltīta izstāde LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgā , Rūpniecības ielā 10.
Izstādes atklāšana 2023.gada 3.novembrī pulksten 16. Izstāde būs apskatāma līdz 2023.gada 3.decembrim.
Izstādē tiks parādīta arhitekta, vietvārdu pētnieka un ķeltologa Edgara Šēnberga jaunrade - grāmatas, rokraksti, kartes, zīmējumi, akvareļi, fotogrāfijas un dokumentālā filma. 2023.gada 3.novembrī Uģa Šēnberga lekcijapar tēva ieguldījumu arhitektūrā un valodniecībā.
Būs LZA prezidenta Ojāra Spārīša komentārs par E. Šēnberga mantojumu: "Arhitekts un valodnieks - autodidakts Edgars Šēnbergs, daudzu grāmatu par baltu valodniecību autors." Viņa izdevumā grāmatas "Sensōrum" ir bagātinājušas valodniecības hipotēžu klāstu baltistikā.
Edgars Šēnbergs studēja arhitektūru Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā 1946. - 1952. gadā.
1985. gadā Edgars Šēnbergs izveidoja savu daudznozaru speciālistu komandu un pievērsās arhitekta profesijas robežu paplašināšanai, veidojot vietvārdu atšifrējumus ar konkrētas vietas kartēšanu. 1992. gadā tika izdota pirmā vietvārdu nozīmes pētījumiem veltītā grāmata "Sensōrum -1" kopā ar arhitekti Annu Deičmani.
Edgars Šēnbergs uzskatīja, ka vietvārds rada telpu, dodot iespēju telpu iztēloties. Sākotnēji senvalodā vietvārdu jēga bija saprotama katram lietotājam. Valodām attīstoties, dažkārt jēga tika pazaudēta - vietvārds nereti tiek skandināts kā mantra. E.Šēnbergs mērķtiecīgi apguva konkrētās vietas topogrāfiju, izmantoja pētāmā reģiona tautu mitoloģiju, kā arī sengrieķu un senās ķeltu valodas, deva atšifrējuma versiju. Vietvārdi kā telpisku objektu interpretējumi publicēti E.Šēnberga grāmatās, strādājot kopā ar arhitektiem U. Šēnbergu , A. Deičmani un grafiķi T.Grasi, kā arī filmās strādājot kopā ar režisoru A.Epneru, un arī instalācijās, sadarbojoties ar mākslinieku D.Viduleju un mākslas zinātnieci K.Jēkabsoni. Vietvārdu atšifrējumu arheoloģija veikta gan Bībelei, gan Korānam. Viņa grāmatās - monogrāfijās ar nosaukumu "Sensōrum" aprakstīti Ēģiptes, Šumeras, Mezopotāmijas, Meksikas, Somijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Ķīnas, Japānas, Mongolijas un Indijas tautu mitoloģiju pētījumi, kas veikti ar jauno metodoloģiju.
Viss caurausts ar it kā nemanāmu apstākļu sakritību - īstā brīdī uzrodas vajadzīgā vārdnīca, un drīz vien tā pārvēršas par "dizaina objektu", sīki aprakstīta ar Edgara grafiskajā rokrakstā veiktajām atzīmēm, tulkojumiem, skaidrojumiem. Tas pats notiek ar visdažādāko valstu kartēm, kur katrs vietvārds atklāj savu slēpto nozīmi, saistot to ar tautas vēsturi, ģeogrāfiju, senā laikmeta iezīmēm.
A.Epnera filmā "Cilvēks no soliņa" E.Šēnbergs izklāstīja savu versiju par latviešu valodas etnonoģenēzi."