Bad Homburgā Vācijā dibinātais M.K.A. Beklera – Mare Balticum fonds sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, Rundāles pils muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju 13. un 14. septembrī par godu Kurzemes hercogistes izveidošanas 450. gadskārtai rīkos tā dēvētos „Homburgas lasījumus 2011” (Homburger Gespräch).
Uz šo pasākumu Latvijā ieradīsies ap 20 vēstures, mākslas un kultūras vēstures speciālistu, mācībspēku un savus doktora darbus rakstošie Vācijas, Igaunijas un Zviedrijas pētnieki, kuri demonstrēs savas zināšanas par Kurzemes hercogistes izveides politiskajiem apstākļiem, analizēs ievērojamāko vēsturisko personu ieguldījumu hercogistes kultūrpolitikā, Eiropas kontekstā vērtēs Kurzemes 16. – 17. gadsimta arhitektūras un mākslas parādības, portālu nra.lv informēja konferences un ekspedīcijas koordinators Ojārs Spārītis.
Kurzemes hercogistes dibināšanas atceres svinības otrdien 13. septembrī sāksies ar pirmā hercoga Gotharda Ketlera sarkofāga ievietošanu un iesvētīšanu Jelgavas pils pagrabā izveidotajās hercogu kapenēs. Par Kurzemes bruņniecības pārstāvju Vācijā ziedotajiem līdzekļiem Rundāles pils speciālisti restaurēja bojāto alvas sarkofāgu un tagad Ketleru dinastijas pārstāvju apbedījumi hercogu kapenēs būs savesti tādā kārtībā, lai varētu izskatīties valdnieku cienīgi.
Svinības turpinās konferences plenārsēde Jelgavas Academia Petrina zālē, kur uzstāsies vēstures zinātņu doktors Pēteris Versters no Herdera institūta Marburgā, Vācijā, Rundāles pils muzeja direktors Dr. h. c. Imants Lancmanis un emeritētais filoloģijas profesors Valdis Bisenieks. Šajā konferences daļā klātesošie tiks iepazīstināti ar unikālā dokumenta „Pacta subiectionis” faksimila kopiju un komentāriem par šo 1561. gadā starp Polijas karali un hercogu Gothardu Ketleru sastādīto dokumentu, kas kalpoja Kurzemes hercogistes izveides politiskajam un tiesiskajam pamatam un fiksē šī Kurzemes valstiskā veidojuma sākotni. I. Lancmanis stāstīs par Kurzemes hercogu sarkofāgu vēsturi un amatnieciskajām kvalitātēm, to izgatavotājiem, izpētes un arī atjaunošanas vēsturi. Savukārt V. Bisenieks iepazīstinās plenārsēdes dalībniekus ar baroka laikmeta dzejas mākslu Jelgavā. Šajā pasākumā kā hercogistes vēstures un garīgā mantiniece ir ieinteresēta un to atbalstīs Jelgavas pilsētas dome, kura jau 2010. gada rudenī atjaunoja Sv. Trīsvienības baznīcas torni par to pelnīti iemantojot 2011. gada balvu Kultūras mantojuma saglabāšanā.
Nākamajā dienā – 14. septembrī – visi konferences dalībnieki apmeklēs nākamās Kurzemes hercogu – Bīronu dinastijas – vasaras rezidenci Rundāles pili, kur norisināsies konferences galvenā saturiskā daļa. Tajā, baudot pils muzeja direktora I. Lancmaņa labvēlību, gan vācu, gan latviešu vēsturnieki un mākslas vēsturnieki vērtēs ar Kurzemes hercogu namu saistītos hercogistes garīgās, saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves izziņas aspektus.
Pēc konferences ārzemju viesi apceļos Kurzemi, lai iepazītu tās pilsētas un ievērojamākos kultūras pieminekļus, kas saistīti ar hercogistes materiālo un garīgo uzplaukumu. Par šīs ekspedīcijas kulmināciju kļūs ērģelnieka Aivara Kalēja un solistes Martinas Dēringas (Vācija) koncerts Zlēku baznīcā 18. septembrī pl. 14.00.