Spārītis pauž atbalstu Muižniekam LU rektora amatā

© F64

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis ir pārliecināts, ka Indriķis Muižnieks ir piemērotākais kandidāts Latvijas Universitātes (LU) rektora amatam, jo viņam ir virkne īpašību, kas ir piemērotas un nepieciešamas lielas akadēmiskās augstākās izglītības un zinātnes institūcijas vadīšanai.

“Es zinu viņa sasniegumus un nopelnus zinātnieka stāju, kā arī lielo atdevi un entuziasmu, kādu viņš iegulda universitātes attīstībā,” pauž Spārītis, norādot, ka seko līdzi satraucošajiem konflikta brīžiem, kas notika LU rektora vēlēšanu laikā. “Es, nebūdams jurists, jūtu, ka tur notiek tendencioza darbība. Indriķa Muižnieka nesavtīgā rīcība universitātes attīstībai - gan mācību procesa, gan infrastruktūras attīstībā, gan zinātniskās kvalitātes celšanā - ir lielāka nekā pēdējo trīs rektoru laikā piedzīvots,” uzsver LZA prezidents.

Pēc Spārīša domām, Muižniekam ir ļoti loģiska dabaszinātnieka domāšana, un šajā dabaszinātnieka domāšanā lieliski apvienojas organizatoriskā prasme ar spēju racionāli izvērtēt rīcības instrumentus mērķa sasniegšanai.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministres Ilga Šuplinska (JKP) līdz šim nav steigusi valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu amatā, tā vietā Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

"Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi? Tad tie ir un pēc 17.jūlija varēšu pateikt kādi," norādījusi Šuplinska.

Pēc ministres teiktā, IKVD veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17.jūlijā darbu plānots pabeigt un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, - izvēle, kā tālāk rīkoties būs Muižniekam nelabvēlīga.

"Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.

LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu. Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais