Ja nodokļu sistēma ir viens no būtiskākajiem valdības politiskā, ekonomiskā, sociālā kursa rādītājiem, tad Krišjāņa Kariņa valdības jau veiktās un vēl plānotās nodokļu izmaiņas neliecina par skaidrību, kurp virzīties.
Latvijas finanšu sektors joprojām ir lielu pārmaiņu priekšā, trešdien, tiekoties ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvi Džefriju Okamoto (Geoffrey Okamoto), sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Finanšu ministrs Jānis Reirs informē, ka turpmāk lielāku ienākuma nodokli un sociālo nodokli valstij maksās «mikrouzņēmumi, patenti, autoratlīdzību saņēmēji, pusslodzes, ceturtdaļslodzes, kas faktiski ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas».
2019.gada decembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurores iesniegto apelācijas protestu par pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu daļā par apsūdzētajām personām piemēroto sodu, apmierināja protestu un divām apsūdzētajām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu piemēroja reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.
Koalīcija pēc pirmā gada jūtas stipra un kā izaicinājumu iezīmē uzlabojumus nodokļu sistēmā, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes atzina koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvji.
Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.
Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi normatīvo aktu grozījumu projektu, lai viena procentpunkta sociālā iemaksu likmi veselības aprūpei tiktu attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Valdošā koalīcija sarosījusies sarunās, kā mazināt nepatikšanas, kādas izraisīs uz 1. martu noliktā akcīzes nodokļa celšana alkoholiskajiem dzērieniem.
“Mēs diezgan īsu brīdi tirgojam alkoholu ar jaunajām akcīzes likmēm. Ja mēs atgrieztos kārtībā, kāda bija iepriekš, akcīzes likme paaugstinātos par 30 procentiem. Tas nozīmē, ka vienam litram 40 grādīga dzēriena cena palielinātos apmēram par 3 eiro. Mēs būtu pati dārgākā Baltijas valsts alkohola tirdzniecības ziņā,” RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu Top 5” sacīja 13. Saeimas deputāte, labklājības ministre Ramona Patraviča (KPV LV).
Šā gada izmaiņas nodokļos, protams, nevar salīdzināt ar 2018. gada nodokļu reformu, kuras sekas izjūtam joprojām, un, tā kā šogad netiek plānotas fundamentālas izmaiņas, pat ne pieļauto kļūdu labošana, tad tās izjutīsim arī nākotnē. Šogad ieviesto nodokļu izmaiņu rezultātā nedaudz lielāku naudas summu uz rokas saņems nelielus ienākumus gūstošie bez apgādājamajiem, bet dārgāk par degvielu un citām precēm nāksies maksāt visiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku , 2020.gada 1.janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem.
ASV tehnoloģiju uzņēmuma "Google" māteskompānija "Alphabet" Austrālijā atrisinājusi ilgušo nodokļu strīdu, valsts nodokļu dienestam nenomaksātos nodokļos samaksājot 481,5 miljonus Austrālijas dolāru (295,5 miljonus eiro).
Diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas dēļ par 2018. gadu vismaz 200 tūkstošiem iedzīvotāju bija izveidojies nodokļu parāds, liecina Neatkarīgās aplēses. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sākotnējās prognozes gan bija krietni pieticīgākas, pieļaujot, ka nodokļu starpība varētu būt izveidojusies 60 000 iedzīvotāju.
Ar lēmumu līdz nākamā gada vidum izdomāt daudzus jaunus nodokļus vai augstākas esošo nodokļu likmes beigusies «spraiga diskusija» par koalīcijā ietilpstošā grupējuma Attīstībai/Par! (AP) aicinājumu aizņemties 60 miljonus eiro mediķu algu celšanai.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti vien pāris jauninājumi. Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados. Vienlaikus, lai cik nelielas, tomēr izmaiņas līdzšinējā kārtībā jaunais – 2020. gads nodarbinātajiem nesīs un no tām vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.
Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai, paredzot no 2020.gada celt neapliekamo minimumu.