Pašlaik lielākais nodokļu parādnieks valstij parādā teju 40 miljonus eiro

© Pixabay

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Saraksta sestajā vietā ar 8,887 miljonu eiro parādu ir kosmētikas ražotāja AS "Dzintars", kurai pagājušā gada nogalē pasludināta maksātnespēja. Septītajā vietā ar 7,782 miljonu eiro parādu ir elektronisko un telekomunikācijas iekārtu vairumtirgotāja SIA "Zomejs", kurai 2018.gada martā pasludināta maksātnespēja.

Astotajā vietā ar 6,999 miljonu eiro nodokļu parādu ir ķīmisko preču vairumtirgotāja SIA "Himbalt", bet devītajā vietā ar 6,603 miljonu eiro nodokļu parādu ir alumīnija ražotāja AS "A Holding". Saraksta desmitajā vietā ar 3,502 miljonu eiro parādu ir degvielas tirgotāja SIA "East-West Transit".

Lielāko nodokļu parādnieku sarakstā atrodami arī abi maksātnespējīgie Liepājas metalurģijas uzņēmumi - AS "Liepājas metalurgs" ar 1,969 miljonu eiro parādu un AS "KVV Liepājas metalurgs" ar 2,086 miljonu eiro parādu.

Tāpat sarakstā ar 2,447 miljonu eiro parādu atrodams Jūrmalas uzņēmums SIA "Nemo Holdings", tipogrāfija SIA "Rene Pluss" ar 2,99 miljonu eiro parādu, automašīnu tirgotājs SIA "Euro-Auto" ar 1,442 miljona eiro parādu un citi uzņēmumi.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais