Aizņēmumiem fui, nodokļiem urrā

Ar lēmumu līdz nākamā gada vidum izdomāt daudzus jaunus nodokļus vai augstākas esošo nodokļu likmes beigusies «spraiga diskusija» par koalīcijā ietilpstošā grupējuma Attīstībai/Par! (AP) aicinājumu aizņemties 60 miljonus eiro mediķu algu celšanai.

Pagājušajā piektdienā sākās un līdz vakardienai (pirmdienai) jau bija beigusies «spraiga diskusija» valdošajā koalīcijā, kuras rezultātus Neatkarīgajai atstāstīja tās iniciators, AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Koalīcija palikusi pie Finanšu ministrijas publiskajā paziņojumā paustās versijas par Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas 2020. gada budžets jau atbilstoši Saeimā pieņemtajam likumam nedaudz pārsniedz pieļaujamo deficītu. Tomēr pārsniegums esot tik neliels, ka budžets novērtēts par «pamatā atbilstošu ES noteikumiem». Palielināt deficītu Latvija nedrīkst vienkārši tāpēc, ka nedrīkst. Ne Finanšu ministrija, ne Latvijas Fiskālās disciplīnas padome un tās priekšsēdētājs Jānis Platais nesāka apstrīdēt AP pausto, ka citas valstis ES noteiktos budžeta deficīta ierobežojumus pārkāpj daudz vairāk, bet Eiropas Komisija ne pret vienu valsti par to sankcijas nav vērsusi. Finanšu ministrija norādīja uz citu mehānismu, kas vērsts uz pārmērīgas aizņemšanās ierobežošanu. Tā ir valstu kredītreitingu noteikšana un aizdevumu procentu likmju paaugstināšana atbilstoši reitinga pazemināšanai. Latvijas valdība kārtējo reizi palikusi pie tā, ka Latvija būs paraugvalsts ES noteikumu ievērošanā, nevis riskēs kļūt par kandidāti uz paraugsodu par ES noteikumu pārkāpšanu.

AP atkāpšanās no sava sākotnējā priekšlikuma notika ar atrunu, ka šāda atkāpšanās jeb «jautājuma slēgšana» neatrisina problēmu ar finansējuma trūkumu jeb, pavisam vienkārši sakot, ar mediķu protestiem jau pēc pāris dienām. Ja tie izrādīsies pārsteidzoši iespaidīgi, tad koalīcija 29. novembrī atgriezīsies turpat, kur jau bija 22. novembrī. Pagaidām koalīcija cer, ka neko dižu mediķi nenoorganizēs jeb neuzsāks. Pirmkārt, jebko nedarīt taču ir vieglāk nekā darīt. Otrkārt, mediķu izglītības līmenim vajadzētu būt pietiekami augstam, lai viņi neuzdrošinātos tālāk zāģēt budžeta zaru, uz kura sēž arī paši. Mediķiem būtu maz prieka no tā, ka valsts sāktu maksāt viņiem lielākas algas, bet toties kavētu pensiju izmaksas viņu vecākiem vai saistībā ar bērnu audzināšanu un citiem iemesliem noteiktos pabalstus viņiem pašiem; vai ieviestu uz pabalstu saņemšanai vai citu jautājumu nokārtošanai nepieciešamu iestāžu apmeklēšanu tādas pašas rindas no pusgada līdz divu triju vai pat piecu gadu garumam, kādas mediķi noteikuši valsts apmaksātu speciālistu konsultāciju un ārstēšanas procedūru saņemšanai. Tikpat labi valsts līdzekļu ietaupīšanai der sabiedriskā transporta kustības un sabiedrisko ēku apkures samazināšana gandrīz līdz nekustībai un nekurināšanai, 2/3 policistu un cietumnieku atlaišana utt.; ja to reāli darītu, tad droši vien pa druskai no visa šeit minētā un neminētā.

Koalīcija cer, ka mediķu un citu interesentu protesti kļūs par kārtējo formalitāti, kas netraucēs valdību līdz nākamā gada vasarai izplānot, kā palielināt valsts ieņēmumus «pa visu perimetru», kā formulēja D. Pavļuts. Pirmkārt un saistībā ar mediķu protestiem, tikšot domāts par to, kā atcelt tieši medicīnai iezīmēto maksājumu atlaides dažām nodarbināto grupām, kam vispār noteikts zemāku nodokļu režīms. Otrkārt, tikšot likvidēts tas administratīvais slogs jeb murgs, kādu iepriekšējā valdība radīja ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu. Visticamāk, ka tas nozīmēs paša neapliekamā minimuma likvidēšanu un aizvietošanu ar kāpjošu jeb progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju skalu. Treškārt, bez jebkādiem ierobežojumiem tikšot celtas likmes vai ieviesti jauni nodokļi visam, kas kvalificējams par atkritumu (cieto, šķidro, gāzveida - neizlaidīs neko) radīšanu. Neatkarīgā jau ir informējusi par projektiem aplikt autodegvielu un vieglās automašīnas ar tik augstiem nodokļiem, ka lielākā daļa privātpersonu savu auto vairs nevarēs atļauties, bet tad jautājums, kā valsts gūs ienākumus no praktiski likvidētiem darbības veidiem. Iespējamā atbilde ir ienākumi no likvidētās automašīnu kustības neradītā CO2 emisijas kvotu pārdošanas, bet pēc ilgtspējīga risinājuma šis ienākumu postenis neizskatās.

Šķiet pašsaprotami, ka augstāki nodokļi ļauj valdībai apgrozīt aizvien vairāk naudas un apmierināt ne tikai īsto ierēdņu, bet visu valsts kalpotāju (arī mediķu, skolotāju u. c.) un klientu (pensionāru u. c.) vajadzības. Tomēr jābrīdina, ka nodokļu celšana palielina ne vien valsts ieņēmumus, bet arī izdevumus, kam mediķu protesti dod visskaidrāko piemēru. Proti, tie seko iepriekšējās valdības veiktajai nodokļu reformai kā darbaspēka nodokļu sloga palielināšanai, kam politiķis un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis šā gada 3. aprīļa Neatkarīgajā ir sniedzis tādu kvantitatīvo novērtējumu, ka «valsts budžeta ieņēmumi ir par apmēram 250 miljoniem eiro lielāki, salīdzinot ar pieeju, ja neapliekamais minimums visiem būtu vienāds». Īstenībā mediķi nāk atprasīt tikai savu daļu no šiem 250 miljoniem, ko valsts no viņiem savākusi, iztērējusi un tagad atdot tiešām nespēj.