Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā

Palielinās nodokļus un pabalstus

© SWNS/SCANPIX/LETA

Vakar valdība nodeva atklātībai uzmetumu nodokļu izmaiņām, kas varētu sākties nākamajā gadā un labošot 2018. gadā ieviestās nodokļu reformas kļūdas.

Jaunā reforma pēc būtības sakrīt ar iepriekšējo - ir atrasti iegansti kopējā nodokļu sloga palielināšanai. Šoreiz nodokļu celšanas pamatojums tāds, ka valsts tūlīt pat izdalīs no iedzīvotājiem savākto naudu atpakaļ iedzīvotājiem. Vakar apritē palaistajai informācijai ir gaisa balona funkcija parādīt spēcīgākos vēju, t.i., domu, virzienus sabiedrībā kopumā un dažādās interešu grupās. Finanšu ministrijai uzdotā nodokļu reformas plāna izstrādāšanas termiņš ir 31. maijs, līdz kuram ministrija varēs novērtēt reakcijas uz vakar izteiktajiem piedāvājumiem. Parastais darba ritms ir tāds, ka nodokļu grozījumi tiks izdarīti kopā ar 2021. gada budžeta likuma pieņemšanu šā gada pēdējos mēnešos.

Vakardienas informācija apstiprina gan valdība vēlēšanos tikt vaļā no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN), t.i., no samazinātām nodokļa likmēm, gan arī šaubas, kā un kad tas izdosies. Rezultātā «piedāvāts turpmākajos gados ierobežot MUN režīmu», bet vispirms gan uzklausīt, ko par to domā uzņēmēju aktīvisti.

Kārtējais populisms ir nodoms celt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Priekšlikums vienlīdz mīļš tiem, kas pelna naudu kā sabiedrības veselības sargi, gan arī kontrabandistiem. Konkrētajā gadījumā salīdzinoši nelielās naudas summas no tabakas akcīzes var kalpot par dūmu aizsegu daudz būtiskākām nodokļu sloga izmaiņām uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmju un iekasēšanas kārtības rēķina.

Nodokļu celšanu valdība piesaka kopā ar pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju saraksta papildināšanu. Uz šādām likmēm tagad var cerēt tie, kas pērk un arī pārdod medikamentu, laikrakstus un grāmatas un pārtikas produktus, kā arī apmeklē restorānus.

Centrālais nodokļu likmju un kārtības izmaiņu punkts ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ar diferencēto minimumu jeb minimuma diferencēšana, kuras ieviešana palielināja nodokļu slogu vismaz par pāris simtiem miljonu eiro gadā, kā arī ieviesa ļoti sāpīgi jūtamu administratīvo slogu darba devēju grāmatvedībām, iedzīvotājiem un Valsts ieņēmumu dienestam. Arī pāris gadus pēc izmaiņu ieviešanas atklājas gadījumi, kuros iesaistītās puses nesaprot, kā šai sistēmai jādarbojas. Loģiski, ka šo samudžināto sistēmu paredzēts mainīt, taču tās izmaiņas pašas arī būs sarežģītas vai vismaz pieteiktas ļoti sarežģīti. Vēl jo nepārskatāmākas tās tāpēc, ka samiksētas ar ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanu. Saistība starp IIN un pabalstu tāda, ka nodokļa likmes mainās atkarībā no tā, vai un cik apgādājamo ir nodokļa maksātājam. Savukārt ģimenes valsts pabalsts attiecas tikai uz tādām ģimenēm, kurās ir apgādājamie. Tādējādi patiešām nodokļa likmju un pabalstu apmēru grozīšana nosaka reālo naudas summu, kādu ģimenes varēs izmantot, jo būs naudu saņēmušas vai nebūs atdevušas nodokļa maksājumā. Atkarībā no ģimeņu sastāva un ienākumu apjoma šī summa ģimenēm turpmāk palielināsies vai samazināsies atkarībā no nodokļu reformas, kas vakar tika pasniegta daudzos variantos. No vienas puses, dažādas iedzīvotāju grupas tagad var cīnīties par tām izdevīgāko variantu. No otras puses, šo variantu grūti izskaitļot un paredzēt, jo nevienai ģimenei nav garantiju, kāds būs tās sastāvs un ienākumi nākamgad ap šādu laiku.