Pašreizējā situācijā atbalstāmāka ir nevis minimālās darba algas, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Tieslietu ministrijas (TM) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšā vēl stāv ļoti liels darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju ieviešanā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas jaunā vēstniece OECD Ivita Burmistre.
Šogad otrajā ceturksnī 951 uzņēmums pensiju 3.līmenī veica iemaksas savu darbinieku labā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju apskata dati.
Šogad izdoti 167 rīkojumi un iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi vairāk nekā 24 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā apmēram 1,2 miljoni eiro saistībā ar ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, aģentūru LETA informēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams šodien plkst.15 pasludinās spriedumu Zolitūdes traģēdijā cietušā ugunsdzēsēja Rolanda Kreicmaņa prasībā pret SIA "Maxima Latvija", SIA "Homburg Zolitude" un SIA "Tineo" par 100 000 eiro morālā kaitējuma piedziņu.
Kadru deficīta problēma būvniecībā patiešām ir ļoti liela. Ja Norvēģijā metinātājs var nopelnīt četras reizes vairāk, protams, tas viņu pievelk. Tā ir mūsu valsts galvenā problēma, jo cilvēki - tas ir vienīgais resurss, kuram ir nozīme, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja holdinga "LNK Group" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca 2015.gadu pabeigusi ar 152 811 eiro lielu peļņu, kas ir par 5478 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina slimnīcas gada pārskats par pagājušo gadu.
Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ikmēneša brīvos naudas līdzekļus labprāt tērētu ceļojumiem un izbraucieniem, bet 48% - arī mājas labiekārtošanai, liecina pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" jūnijā veiktais pētījums.
Maijā fiksēts straujākais mazumtirdzniecības pieaugums šogad, tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāju patēriņu turpina raksturot zināma piesardzība, uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijas iedzīvotāji šogad brīvdienu pirkumiem atvēlēs vidēji 33% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem jeb 313 eiro, secināts "Ferratum Group" veiktajā brīvdienu barometra pētījumā. Pētījums veikts 19 valstīs, un tas ir viens no lielākajiem līdz šim veiktajiem pētījumiem Eiropā par iedzīvotāju vasaras brīvdienu patēriņa paradumiem.
Tāpat kā darbībā veiksmīgu un garā spēcīgu sieviešu atspoguļošana dažādos topos, arī konkrētu sieviešu nokļūšana uz naudas banknotēm ir reta parādība visā pasaulē. Parasti visu uzmanības lokā un uz naudaszīmēm gozējas izcili vīrieši (uz dolāriem vien – tikai prezidenti un štatu dibinātāji) vai arī kādi objekti un tēli, kas simbolizē valsti.
Piektdien, 10. jūnijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis vadīja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdi, kurā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam.
Ceturtdien, 9. jūnijā, plkst. 13:00 tirdzniecības centrā Galleria Riga (Dzirnavu ielā 67) norisināsies sacensības Stāvi par modi!, kuru uzvarētājs saņems aktuālos vasaras tērpus un aksesuārus par brīvu. Viss, kas jādara – jāpierāda sava apņēmība un vēlme šos tērpus iegūt savā īpašumā, pēc iespējas ilgāk attēlojot izvēlētā manekena pozu. Manekenus atbilstoši sezonas vadošajām modes tendencēm ietērps pazīstamā tērpu dizainere Dace Krieviņa Bahmane.
Kā arī bija sagaidāms, pārskatītie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda mazliet gaišāku bildi nekā operatīvajā novērtējumā. Proti, recesijā tomēr neesam un šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret iepriekšējo gadu. Tiesa gan, izaugsme tik un tā ir lēnāka nekā pērn. Ekonomika augusi par 2.1% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni un par 0.1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli un pēc darba dienu skaita izlīdzināts).
Datu valsts inspekcijas darbības nodrošināšanai pērn papildus piešķirti 314 330 eiro, taču Valsts kontrolei revīzijā nav izdevies pārliecināties par šīs summas nepieciešamību un efektīvu izlietošanu atbilstoši mērķiem. Šādu situāciju radījuši trūkumi Datu valsts inspekcijas iekšējās kontroles sistēmā, ierobežojot izlietoto finanšu līdzekļu izsekojamību.