TM: Prēmiju izmaksāšana par noziegumu atklāšanu jomā var radīt nopietnus interešu konfliktus

Ideja par ieguldījumu maksātnespējas jomas noziegumu atklāšanā kreditoriem piešķirt tiesības izmaksāt prēmijas var radīt nopietnus interešu konflikta un korupcijas riskus, uzskata Tieslietu ministrijā (TM).

Kā skaidroja ministrijā, tās ieskatā ir apsveicami, ka uzņēmēji izprot un atbalsta konkurētspējīga atalgojuma paredzēšanu tiesībsargājošām iestādēm, tomēr valsts pārvaldes iestādes ir finansējamas no valsts budžeta un šādas "prēmijas" var radīt nopietnus interešu konflikta un korupcijas riskus.

"Tāpēc sākotnēji šāds priekšlikums nav atbalstāms, kā arī nepieciešama šāda priekšlikuma rūpīgs kompetento speciālistu izvērtējums," norādīja TM.

Kā ziņots, Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka ir vērts apsvērt ieceri, ka par ieguldījumu maksātnespējas jomas noziegumu atklāšanā kreditoriem būtu tiesības izmaksāt prēmijas, šonedēļ Saeimas parlamentārās pretkorupcijas izmeklēšanas komisijā atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota.

Konfederācija uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu gan tiem darbiniekiem, kas strādā Maksātnespējas administrācijā (MNA), gan tiem, kas strādā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP). "Mēs piedāvājam, ka kreditori varētu maksāt par šo procesu vairāk, bet tādā gadījumā daļa no šīs naudas - no administratora atlīdzības - aizietu uzraudzības iestādei - MNA. Kreditori jau tagad finansē šo maksātnespējas procesu, tāpēc mēs esam gatavi vēl vairāk finansēt, lai ir kaut kāda kārtība, bet neesam gatavi finansēt ENAP. Tāpēc būtu vērts padomāt, ka par atklātiem noziegumiem kreditoriem būtu tiesības izmaksāt prēmijas vai pabalstu. Ja valsts nespēj rīkoties, tad jāuzņemas uzņēmējiem," uzsvēra Šļakota.

Jau ziņots, ka TM un vairākas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas 11.augustā vienojās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā, uzsverot nepieciešamību stiprināt MNA kapacitāti un iespējamu maksātnespējas procesa administratoru loka paplašināšanu.

Maksātnespējas reformas galvenie principi, par ko puses vienojās, ir valsts uzraudzības pastiprināšana, MNA pārņemot maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju, kā arī nepieciešamība palielināt administrācijas kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvu un motivētu kontroles sistēmu. Spēkā stāšanās termiņš šīm izmaiņām būtu nākamā gada 1.janvāris.

Tāpat puses vienojās par maksātnespējas procesa administratoru loka paplašināšanu ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem - advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji -, kurus var izvēlēties kreditori. Puses arī uzskata par nepieciešamu palielināt tiesas lomu, apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus, palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu un nodrošinot kreditoru prasījumu strīdu izlemšanu maksātnespējas lietas gaitā, iespējami ātri panākot leģitīma kreditoru kopuma apstiprināšanu.

LETA arī ziņoja, ka TM ir sagatavojusi Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projektu 2016.-2020.gadam, kurā liela uzmanība pievērsta tieši MNA lomas un kapacitātes stiprināšanai.