Latvija sniegs lielu finansiālo atbalstu Afganistānai

© SCANPIX

16.augustā Ministru kabinets atbalstīja Ārlietu ministrijas gatavoto rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Afganistānai". Minētais lēmums ir nozīmīgs, gatavojoties konferencei par Afganistānu, kas plānota šā gada 4.oktobrī un 5.oktobrī Briselē. Paredzēts, ka konferences laikā dalībvalstis apliecinās savu ieguldījumu Afganistānas attīstībā, nākot klajā ar paziņojumiem par turpmāko politisko un finansiālo atbalstu.

Rīkojums paredz, ka Ārlietu ministrijai tiks piešķirti 35 tūkstoši eiro, lai veiktu iemaksu UNESCO regulārajā budžetā, tādējādi atbalstot izglītības jomas attīstību Afganistānā. Tāpat 15 tūkstoši eiro tiks piešķirti Satiksmes ministrijai, lai turpinātu darbu pie attīstības sadarbības projekta Kabulas Politehniskajā universitātē. Minētais attīstības sadarbības projekts paredz atbalstu Afganistānas jauno dzelzceļa speciālistu apmācībai, un Latvija plāno piegādāt multimediju klases aprīkojumu Kabulas Politehniskajai universitātei. Kopš 2012. gada šī projekta realizācijā ir bijusi laba un aktīva Ārlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Profesionālās izglītības kompetences centra "Daugavpils tehnikums" sadarbība. Šīsdienas Ministru kabineta lēmums papildinās līdzšinējo Latvijas un Afganistānas sadarbību.

Latvija sniedz ikgadēju finansiālu atbalstu 500 tūkstošu ASV dolāru apmērā starptautisko partneru kopīgajā fondā Afganistānas Nacionālo drošības spēku atbalstam 2015.-2017. gadam. NATO Varšavas samitā Latvija apliecināja, ka turpinās sniegt atbalstu fondam līdzšinējā apmērā laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam.

Pašreiz NATO drošības spēku atbalsta operācijā Afganistānā (Resolute Support Mission in Afghanistan) piedalās 22 Latvijas militārpersonas, kā arī ES Policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan) piedalās civilais eksperts no Latvijas.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais