Ieguldījumi Latvijas zinātnē un augstākajā izglītībā turpmākajos gados sasniegs kopumā 178 miljonus eiro, akcentu liekot uz bioekonomikas nozarēm – mežsaimniecību, lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību, kā arī farmāciju un informācijas tehnoloģijām.
Šī nauda, kas nāks no Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta (15% no finansējuma), jau sadalīta 14 zinātniskajiem institūtiem (daļa no tiem pieder augstskolām), 7 koledžām un 11 augstskolām, un to paredzēts izmantot infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma iegādei.
Minētā summa sastāv no vairākām daļām: 120 miljoni eiro zinātnisko institūciju (ZI) infrastruktūras modernizācijai, 44 miljoni eiro STEM (science, technology, eneneering, mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tajā skaitā arī radošās industrijas un medicīnas, studiju programmu kapacitātes celšanai, kā arī 14 miljoni eiro šo pašu programmu stiprināšanai koledžās. Šādi ieguldījumi vajadzīgi, lai atbalstītu tās nozares, kuras nodrošina Latvijas tautsaimniecībai vislielāko pienesumu un kalpo augstas pievienotās vērtības radīšanai, preses pārstāvjiem skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Bet bez intelektuālā potenciāla veidošanas izaugsme nav iespējama, un, kā akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agita Kiopa, šobrīd Latvija inovāciju jomā ir nedaudz pakāpusies - no pieticīgām uz mērenām. Mērķis būtu nonākt stipro grupā. Viņa arī piebilda, ka projektu ieviešana varētu sākties jau nākamgad, taču vispirms IZM, piesaistot ārvalstu ekspertus, tiks izvērtētas augstskolu un ZI izstrādātās stratēģijas, gatavo projektu ekonomiskais un finanšu pamatojums.
Attiecībā uz investīcijām K. Šadurskis mudināja industriju būt aktīvai un sniegt savu redzējumu, kādu rezultātu tā vēlas saņemt no augstskolām un ZI. «Lai pilnībā izmantotu izveidoto pētniecības un augstākās izglītības infrastruktūru, ir nepieciešams nopietns valsts un industrijas pasūtījums zinātnei. Pie tā ministrija turpinās aktīvi strādāt,» uzsvēra K. Šadurskis. Viņš arī atzina, ka ļoti jāstrādā pie STEM studiju programmu popularizēšanas, jo šobrīd daļa no tām nav iecienītas, tāpēc ir pat grūti aizpildīt budžeta vietas. «Sabiedrības viedokli ir grūti mainīt. Esam ieguldījuši milzīgus līdzekļus profesionāli tehnisko skolu - kompetenču centru attīstībā, tā ka tie nereti pārspēj Latvijas uzņēmumu tehnisko bāzi, taču vēl joprojām šī izglītības daļa tiek uzskatīta par mazāk prestižu. To pašu varu teikt par dabaszinātnēm, tās popularitātē zaudē sociālajām zinātnēm - lai gan šo programmu beidzējiem nereti ir problēmas atrast darbu. Ar šausmām klausos Ķīpsalas izstāžu zālē rīkotajā izglītības gadatirgū dažu augstskolu reklāmās, kuras aicina nākt mācīties vislētākajās, visvieglākajās programmās, kur nav matemātikas un nav atbiruma,» teica ministrs. Taču budžeta vietas samazināt prioritārajās studiju programmās ministrija netaisoties - jāpanāk ir tas, lai jaunieši vairāk izvēlas eksaktās zinātnes. Un viens no ceļiem - modernizēt šīs programmas un arī vidi. Viņš norādīja, ka IZM rūpīgi izpētīs visas studiju programmas, sniedzot potenciālajiem studentiem un sabiedrībai informāciju par darba iespējām un algu konkrētajā nozarē.
Finansējums piešķirts:
Rīgas Tehniskā koledža
Rīgas Celtniecības koledža
Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža
Malnavas koledža
Liepājas Jūrniecības koledža
Jēkabpils Agrobiznesa koledža
Daugavpils Medicīnas koledža
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija
Rēzeknes augstskola
Liepājas universitāte
Daugavpils universitāte
Latvijas Universitāte
Vidzemes augstskola
Ventspils augstskola
Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte
BIOR
Elektronikas un datorzinātņu institūts
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
LU cietvielu fizikas institūts
Mežzinātnes institūts Silava
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
Organiskās sintēzes institūts
Avots: IZM