Visvairāk naudas Rīgā atstāj Krievijas un Norvēģijas iedzīvotāji

© Lauris Aizupietis/ f64 photo agency

Visvairāk naudas Rīgā atstāj Krievijas un Norvēģijas iedzīvotāji, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča.

Viņa pastāstīja, ka visvairāk naudas Rīgā atstāj krievi un norvēģi, jo Norvēģijā ir cits cenu līmenis, tāpēc šīs valsts iedzīvotāju ieskatā Latvijā ir lēti. "Viņi [norvēģi] daudz apmeklē restorānus, kā arī izmanto SPA pakalpojumus," teica RTAB vadītāja.

Maksātspējīgo Krievijas tūristu skaits pēdējo divu gadu laikā ir krities par 40%, jo rubļa vērtības krituma dēļ brauciens uz Latviju izmaksā ļoti dārgi. Tāpat tūristu skaits ir sarucis saistībā ar Krievijas valdības rīkojumu aizliegumu valsts struktūrās strādājošajiem braukt uz Eiropas Savienību. "Šie cilvēki bija ar stabiliem, lieliem ienākumiem, un tā bija liela cilvēku masa, kas diezgan bieži brauca. Viņi varēja atļauties doties uz Latviju ne vienreiz, bet divas vai trīs reizes gadā. Ar lidmašīnu uz šejieni no Maskavas var atlidot stundas laikā, Rīgā liela daļa iedzīvotāju runā krieviski, un dažiem ir nostalģiskas atmiņas par Latviju. Varat iedomāties, kāda bija situācija, kad šis miljoniem cilvēku lielais aparāts vairs nekur uz Eiropu nebrauca. Industrija to ļoti juta," atzina Jermoloviča

Viņa piebilda, ka Krievijas iedzīvotāji no privātajām struktūrām joprojām apmeklē Latviju, bet viņu nav tik daudz, kā bija valsts ierēdņu.

Tajā pašā laikā Rīgā ir pieaudzis tūristu skaits no citām valstīm, kas daļēji kompensē Krievijas tūristu skaita kritumu. "Pie mums šobrīd brauc ļoti daudz vāciešu. Jāatzīst, ka viņi ir diezgan izšķērdīgi, viņi ir vieni no tiem, kas Rīgā atstāj visvairāk naudas. Rīgā nekoncentrējas tikai tūristi no Krievijas, tūristi ir no visas pasaules," sacīja RTAB vadītāja, piebilstot, ja Krievijas tūristu skaits nebūtu samazinājies un citu valstu tūristu skaits būtu pieaudzis tāpat kā līdz šim, kopumā galvaspilsētā tūristu skaita ziņā būtu rekordpieaugums.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais