Komentējot krievu lidrobota nokrišanu Latvijas teritorijā, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks otrdien norādījis, ka Krievija veic "cinisku izlūkošanu ar kauju", lai, izmantojot "salami taktiku", pārbaudītu, kad NATO patiesi būs gatava aizstāvēt savas robežas.
Kamēr Lukašenko nepieļauj savas valsts plašāku iesaisti karā, Krievijas mērķis ir acīmredzams - Maskava vēlas Baltkrieviju padarīt par tiešu kara dalībnieci, ievelkot konfliktā arī Minsku, raksta “dialog.ua”.
Eiropas Savienības (ES) līmenī ir jāizstrādā efektīva Krievijas iegrožošana, līdzīgi kā to dara NATO, kas pašlaik izstrādā Krievijas iegrožošanas politiku, pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV), uzrunājot kolēģus ES ārlietu ministru sanāksmē.
NATO ir paaugstinājusi drošības līmeni savā aviobāzē Vācijas rietumu pilsētā Geilenkirhenē, balstoties uz izlūkošanas informāciju par potenciāliem draudiem.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pieaudzis bulgāru atbalsts NATO, un pēdējo septiņu gadu laikā tas palielinājies no 20 līdz 40%, liecina nesen veiktā aptauja.
Krievija vēl pirms atkārtotā iebrukuma Ukrainā gatavojusi savu floti ar kodolgalviņām aprīkotu raķešu triecieniem Rietumeiropā potenciāla konflikta gadījumā ar NATO, vēsta britu laikraksts "Financial Times", kas iepazinies ar Rietumu avotu nodotiem slepeniem dokumentiem.
“Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontroles pārvietošanās esošajos apstākļos, protams, nav pieņemama ne no morālajiem, ne no drošības aspektiem,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentēdams Ungārijas premjera Orbāna provokatīvo lēmumu ielaist Šengenas zonas valstī tūkstošiem nekontrolētu migrantu no Krievijas un Baltkrievijas. Savu viedokli mums pauda arī Ārlietu ministrija.
Trešdaļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju Latvijā jūtas droši, jo Latviju sargā dalība NATO aliansē, liecina SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja, kas tapusi pēc Valsts kancelejas pasūtījuma.
Ungārijai vajadzētu apsvērt izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO un veidot kāda veida aliansi ar Krieviju, svētdien paziņoja Polijas ārlietu viceministrs Vladislavs Teofils Bartoševskis.
Bažas, ka līdz ar ASV prezidenta nomaiņu Savienoto Valstu sniegtais atbalsts Ukrainai caur NATO varētu būtiski mazināties, ir nedaudz pārspīlētas, uzskata Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Latvijā darba vizītē sestdien, 20.jūlijā, ieradīsies ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Donalda Trampa pieaugošās izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanas šā gada 5. novembrī un Trampa viceprezidenta izvēle par labu aktīvam ASV palīdzības Ukrainai noliedzējam un NATO nedraugam Džei Dī Vensam aktualizē jautājumu, kurš kopš 2022. gada 24. februāri nebeidz virmot gaisā: ar ko NATO 5. pants atšķiras no Budapeštas memoranda?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pārtrauca klusēšanu pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien NATO samitā viņu kļūdaini nosauca par "prezidentu Putinu", raksta izdevums “Time”.
NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Aģentūra DPA atsaukusi savu ziņu, norādot, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons nav neko tādu teicis. Sīkākus paskaidrojumus DPA nav sniegusi. Pirms tam tika ziņots: Savienotās Valstis un Vācija ir galvenās pretinieces Ukrainas uzņemšanai NATO, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Līdz jūlija sākumam Ukrainas Aizsardzības ministrija, bruņotie spēki un citas Ukrainas drošības un aizsardzības sektora daļas bija ieviesušas kopumā 324 no 1150 standartiem, kas pašlaik spēkā NATO, atklājusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.