Diplomāti un politikas eksperti: ASV miera plāns iedzinis ķīli attiecībās ar NATO sabiedrotajiem. Vai Krievija diktē noteikumus NATO?
Eiropieši un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir veltījuši lielas pūles, lai pārliecinātu ASV administrāciju neatteikties no saistībām pret alianses partneriem. Taču Ukrainas "miera" plāns ir parādījis, ka Donalda Trampa vadībā ASV sabiedroto intereses ignorē.
Plāna sākotnējo versiju izstrādāja Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un viņa znots Džareds Kušners pēc tam, kad Tramps uzdeva savai nacionālās drošības komandai sagatavot priekšlikumus pēc Gazas miera plāna parauga, vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”, iztaujājot ASV amatpersonas, kuras pārzina sarunu gaitu.
Dokuments pirms nedēļas kļuva publiski pieejams un radīja šoku, jo pilnībā ignorēja ASV sabiedroto intereses Eiropā un ierobežoja spēju nodrošināt gan savu, gan Ukrainas drošību.
"Šī miera plāna sekas būs tālejošas, jo sniegsies ārpus Ukrainas robežām un var vajāt mūs vēl ilgi," laikrakstam “Financial Times” apgalvo kāds augsta ranga Eiropas diplomāts. Eiropas amatpersonas un politisko procesu vērotāji uzskata, ka Vašingtonas politika varētu graut NATO autoritāti, jo liedz Ukrainai pievienoties aliansei, maina noteikumus dalībai blokā un galu galā izraisa šaubas par ASV apņēmību atbalstīt alianses politiku.
"Krievija maina NATO politiku,"
uzskata Vācijas Māršala fonda vecākā viceprezidente Klaudija Majora. "Pat Staļins to nevarēja panākt." Viens no plāna punktiem paredzēja "ASV starpniecību Krievijas un NATO dialogā, lai atrisinātu visus drošības jautājumus un radītu apstākļus deeskalācijai".
“Citiem vārdiem sakot, ASV gatava rīkoties kā neatkarīgs šķīrējtiesnesis, nevis alianses vadošais spēks un Krievijas agresijas aizsargmūris," “FT” sacīja Eiropas reformu centra ārpolitikas direktors, bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.
"Tas mums parāda, ka Tramps un viņa svīta patiesi tic, ka ASV nav NATO sastāvdaļa."