Zviedrijas Bruņoto spēku virspavēlnieks: Eiropai jāgatavojas “paaudžu” karam ar Krieviju
Maikls Klēsons: Krievija veicina un izmanto rietumvalstu šķelšanos, izvērš hibrīdkara operācijas un gatavojas karam Eiropā.
Aizvadītajā nedēļā Zviedrijas augstākā ranga militārā amatpersona intervijās “Politico” un “Financial Times” paziņoja, ka Krievija, visticamāk, visai drīz pārbaudīs NATO kolektīvās aizsardzības līguma darbību. Par to liecina arī Maskavas izvērstā hibrīdkara uzbrukumu kampaņa Eiropā: "Esmu pārliecināts, ka viņi būtu gatavi pārbaudīt NATO 5. pantu jebkurā vietā Baltijas valstīs vai kādā citā Eiropas daļā," 19. novembra intervijā izdevumam “Politico” sacīja ģenerālis Maikls Klēsons (Michael Claesson), Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris.
Atgādinot par Krievijas diktatora Putina militārām kampaņām, Klēsons sacīja: "Viņi ir gatavi uzņemties milzīgus stratēģiskus riskus, lai iegūtu visu to, ko uzskata par iespējamu paņemt. Mēs to redzējām Čečenijā, Gruzijā un Krimā."
Dažu mēnešu laikā Eiropas valstīs notikuši vēl nepieredzēti hibrīdkara uzbrukumi, sākot no atklātiem Krievijas lidmašīnu un bezpilota lidaparātu gaisa telpas pārkāpumiem līdz GPS signālu viltošanai Baltijas jūras reģionā un aizdomīgiem dronu incidentiem virs militārajiem objektiem un lidostām.
Polijas amatpersonas uzskata, ka 16. novembra sprādzieni dzelzceļa līnijā Varšava-Ļubļina, pa kuru tiek sūtīta palīdzība Ukrainai, ir bezprecedenta sabotāžas akts.
"Šī ir milzīga problēma… Ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem tiek radīts liels efekts," komentēja ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa. Hibrīduzbrukumi apdraud bloka kritisko infrastruktūru. Reaģējot uz to, NATO ir sākusi bruņojuma pārdislokāciju uz bloka austrumu flanga valstīm, ieskaitot iznīcinātājus un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
"Šī ir ļoti bīstama eskalācijas fāze, jo esam tikai dažu minūšu attālumā no lieliem upuriem," intervijā “Politico” sacīja arī Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris. Savukārt Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto uzskata, ka rietumvalstis dara pārāk maz, lai novērstu potenciāli “katastrofālus” Krievijas hibrīduzbrukumus.
Ģenerālis Klēsons brīdināja, ka Maskava, visticamāk, nepārtrauks “alianses testēšanu” neatkarīgi no tā, vai ASV ar diplomātiskiem centieniem izdosies karu Ukrainā izbeigt: “Rietumvalstis ir sistēmiskā konfliktā ar Krieviju, un tā atrisināšana prasīs laiku. Mēs runājam par veselu paaudzi… tas nebeigsies līdz ar iespējamo pamieru vai miera līgumu Ukrainā (..) Esam citā realitātē, un jāmaina prioritātes. NATO valstis pašlaik pārāk koncentrējušās Krievijas konvencionālās armijas atjaunošanas nākotnes draudiem, nevis Kremļa nepārtrauktajiem mēģinājumiem izmantot sabiedroto šķelšanos Eiropā. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss jau iepriekš brīdināja, ka Maskava 2028. gadā var sākt uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm (..) Būtu interesanti redzēt, kad viņi spētu uzsākt pilna mēroga konvencionālu militāru uzbrukumu,” piebilda Klēsons, “bet tas novērš uzmanību no mūsu reālās problēmas redzējuma, - ka viņi grauj mūsu vienotību (..) Eiropas valstu mūsdienu polarizētā politika rada… saldumu veikalu (“candy shop”), ko savā labā var izmantot hibrīdagresors,” sacīja ģenerālis. “Tas ir Putina kunga slapjais sapnis (“wet dream of Mr. Putin”), jo juku stāvokli vienmēr var izmantot."
"Eiropai ir Maskavai jāpretojas. Vienīgā valoda, ko viņi saprot, ir spēks. Mums jābūt stingriem… pastāvīga piekāpšanās nav pareizā atbilde, jo… tā viņus stimulē."
Maikls Klēsons 23. novembra intervijā laikrakstam “Financial Times”: "Krievijas hibrīdkarš ar Rietumiem" neaprobežojas ar droniem, kiberuzbrukumiem un sabotāžu. Krievija pārrauga narkotiku piegādi un migrantu pieplūdumu Eiropā no Āfrikas valstīm.
"Maskava pārņēmusi nelegālās migrācijas plūsmas kontroli un narkotiku piegādes ceļus uz Veco pasauli caur Ziemeļāfriku, kas ir daļa no Eiropas destabilizācijas stratēģijas.
NATO vadībai rūpīgi jāuzrauga Krievijas darbības Ziemeļāfrikas reģionā, kas zibenīgi izplatās Eiropā un NATO valstu teritorijā." Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) dati liecina, ka nelegālo migrantu skaits, kas ierodas Eiropā caur Vidusjūras centrālo un rietumu daļu, 2025. gadā pieaudzis 1,5 reizes. Narkotikas Eiropā nonāk galvenokārt caur Gvinejas līci Āfrikas rietumu krastā (vārti kokaīna piegādēm no Dienvidamerikas uz Eiropu). Pēdējo mēnešu laikā tur realizētas vairākas vērienīgas nelegālo narkotiku pārtveršanas operācijas. Septembrī Francijas Jūras spēki ziņoja, ka kopš gada sākuma šajā reģionā konfiscētas 54 tonnas narkotiku.
Klēsons uzsvēra, ka Maskava apvieno "sabotāžu, specoperācijas un pat uzbrukumus indivīdiem" ar iespējamiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai un "informācijas vides ievainojamību izmantošanu" ar mērķi "sašķelt Rietumus un iznīcināt Eiropas kopienas konsolidāciju". "Tas, ka daudzās rietumvalstīs pastāv zināma politiskā polarizācija, protams, ir gards kumoss hibrīdkara atbalstītājiem," rezumēja Zviedrijas armijas virspavēlnieks.
