Dronu incidenti: Vai Krievija gatavo karu ar NATO?
ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ nācis klajā ar kārtējo plānu miera panākšanai Ukrainā. Tas faktiski paredz Ukrainas kapitulāciju - tai jāatsakās no savām teritorijām un jāsamazina bruņotie spēki. Tā būtu uzvara Krievijai, jo šāda piekāpšanās stiprinātu Kremļa pārliecību, ka tas var uzbrukt citai suverēnai valstij un palikt nesodīts. Tas, visticamāk, arī palielinātu apdraudējumu Baltijai un NATO aliansei, kurā pēdējo mēnešu laikā arvien biežāk novēroti dronu incidenti un notikušas sabotāžas. Kara analītiķu vērtējumā ir mērķēti augsnes gatavošanai Krievijas konfrontācijai ar aliansi, ziņo raidījums "Nekā personīgā".
Krievijas asiņainais karš Ukrainā saukts arī par dronu karu. Pēc aptuvenām aplēsēm 60-70 procenti frontē miruši vai ievainoti tieši dronu dēļ. Tas iezīmējis jaunu kara vešanas veidu, paceļot kaujas lauku virs zemes. Gan viena, gan otra puse nemitīgi attīsta dronu tehnoloģijas. Krievija pēdējā laikā intensīvi testē arī NATO valstu gaisa aizsardzību.
NATO valstu debesīs parādās neidentificēti droni, baloni un krievu militārās lidmašīnas. Eksperti brīdina, ka tā ir Krievijas gatavošanās karam pret Rietumiem.
Situācija īpaši saasinājusies kopš septembra, kad Polijā no Baltkrievijas ielidoja aptuveni 20 droni. Četrus notrieca NATO iznīcinātāji. Tā bija pirmā reize kopš kara sākuma, kad NATO atklājis uguni pret krievu militāro objektu.
DONALDS TUSKS (10.09.2025)
Polijas premjerministrs
Šī situācija mūs ir novedusi tuvāk konlfiktam nekā esam bijuši kopš Otrā pasaules kara. Mums jau ir pilna mēroga konflikts Ukrainas-Krievijas pierobežā, un tagad mūsu debesīs ir arī kas tāds, kas vairs nav vienkārša provokācija
ARNO STALMANS
Ģenerālmajors/NATO Sabiedroto Transformācijas pavēlniecības pārstāvis
NP: Pēdējos mēnešos Krievija pastiprina hibrīduzbrukumus. Vai NATO tiek tam līdzi?
AS: Manuprāt, jā. Mums ir jāfokusējas uz to, ko darām šobrīd. Tu redzi, ka industrija šeit piedāvā daudzsološus risinājumus. Ir nepieciešams uzlabot un savienot mūsu sistēmas, lai varētu pilnībā pārņemt arī jaunās. Manuprāt, esam pietiekami spējīgi to izdarīt un varu garantēt, ka risinājumi būs jau ļoti drīz.
Nekā personīga apkopotā informācija liecina, ka kopš septembra aizdomīga dronu aktivitāte deviņās valstīs novērota vismaz 18 reizes. Visvairāk problēmu jūt Centrāleiropā. Piemēram, Beļģijā, kurā atrodas NATO un Eiropas Savienības galvenās mītnes. Tur septembrī un oktobrī vismaz divreiz droni lidojuši lielāko militāro bāzu tuvumā.
Novembrī vairākas dienas pēc kārtas tie manīti Briseles lidostas apkārtnē. Aizdomīgo lidrobotu dēļ to uz laiku slēdza. Arī Vācijā šādi notikumi kļuvuši gandrīz par ikdienu. 2.oktobrī divas reizes 24 stundu laikā slēdza otru lielāko lidostu valstī Minhenē. Līdzīgi incidenti reģistrēti Norvēģijā, Nīderlandē un Dānijā.
METE FREDERIKSENA (23.09.2025)
Dānijas premjerministre
Es nevaru noliegt, ka tā ir Krievija. Esam redzējuši dronus Polijā, aktivitāti Rumānijā, gaisa telpas pārkāpumus Igaunijā, hakeru uzbrukumus Eiropas lidostām šajās brīvdienās, un tagad mums ir droni Dānijā.
Nevienā gadījumā saistība ar Krieviju nav pierādīta. Izmeklēšanas vēl turpinās vai slēgtas bez rezultāta, jo nav atrasts lidrobotu pilots. Līdzīgs gadījums bija arī Latvijā gada sākumā. Nekā personīga jau stāstīja, ka janvārī nācās apturēt lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, jo Rīgas lidostas teritorijā lidinājās neidentificēti droni. Valsts policija ierosināja kriminālprocesu, kuru pārņēma Valsts drošības dienests, bet vasarā to izbeidza, un vainīgos nenoskaidroja.
Par apzinātu Krievijas rīcību ar mērķi ievākt informāciju par Rietumu valstīm, to uzskata ASV kara izpētes institūta eksperte. Institūta vērtējumā incidenti ir daļa no nultās jeb gatavošanās fāzes Krievijas karam pret NATO.
KRISTINA HĀRVARDA
ASV Kara izpētes institūta Krievijas pētniecības komandas vadītāja
Nultā fāze var ilgt gadiem. Tas nenozīmē, ka iebrukums ir neizbēgams; tas nenozīmē, kas tas notiks pēc nedēļas, mēneša, vai gada. Viņi vienkārši testē, pārbauda dažādas spējas, apgūst informāciju par potenciālo pretinieku, ar kuru viņi sagaida, ka nāksies cīnīties kaut kad nākotnē [...] Viņi ne tikai ievāc izlūkinformāciju vai informāciju par militāriem objektiem, bet uzmanīgi seko līdzi NATO valstu atsevišķai un organizācijas kopējai reakcijai.
Ir bijuši arī gadījumi, kad Krievijas darbība ir acīmredzama. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā pēdējo divu mēnešu laikā divas reizes valstu gaisa telpu pārkāpušas krievu militārās lidmašīnas.
Izmantoti tiek ne tikai droni. Lietuvas gaisu telpu pārpludina meteonovērojumu baloni, kas transportē kontrabandu. robežsargi ar tiem cīnās jau gadiem, bet pēdējo mēnešu laikā tie parādās rekordlielos daudzumos. Piemēram, 22.oktobra naktī Lietuvas gaisa spēki reģistrējuši aptuveni 200 balonus. Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene to uzskata par Lukašenko koordinētu uzbrukumu, bet Austrumeiropas politikas pētījumu centrā uzskata, ka tas nenotiek bez Krievijas ziņas
ARMANDS ASTUKEVIČS
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks
Tas, ko mēs redzam ar šīm zondēm, un arī migrācijas spiedienu uz mūsu valstu robežām, ka tas arī saiet kopā ar Baltkrievijas mērķiem un vēlmi manipulēt ar mūsu politiku attiecībā uz Baltkrieviju. […] Ir skaidrs, ka Baltkrievija pieļauj, ka šādas aktivitātes notiek, tas nozīmē, ka viņi no savas puses neveic to robežapsardzību, ko viņiem būtu jāveic un līdz ar to ir saprotams, ka tas ir veids, kā caur šādām hibrīddarbības metodēm iedarboties šajā gadījumā uz Lietuvu.
Gan Astukevičs, gan ASV kara izpētes institūta eksperte Hārvarda norāda, ka mērķis ir arī provocēt NATO valstis. Mērķa sasniegšanai notiek arī sabotāžas uz zemes. Tam piemērs ir “zaļie cilvēciņi” - tādi paši neidentificētie karavīri, kas 2014.gadā iesoļoja Krimā, oktobra sākumā parādījās Krievijas pierobežā Igaunijā. Arī vilciena sliežu spridzināšana pagājušajā nedēļā Polijā, par ko aizdomas krīt uz Krievijas specdienestiem.
KRISTINA HĀRVARDA
ASV Kara izpētes institūta Krievijas pētniecības komandas vadītāja
Tas varētu būt viņu aprēķins. Militārais atbalsts gan no ASV, gan Eiropas ir kritiski svarīgs Ukrainas aizsardzībai un viņi meklē dažādus veidus, kā mazināt Rietumu gatavību Ukrainai palīdzēt. [...] Šobrīd tas varētu būt tēmēts kara izbeigšanai Ukrainā, vienlaikus veicot operācijas, lai izzinātu NATO valstu atbildes reakcijas, iegūtu informāciju par spējām un to savietojamību. Viņi mēģina izmantot logu, kas, viņuprāt, ir, lai mazinātu atbalstu Ukrainai, izbeigtu karu, noslēgtu Krievijai izdevīgu miera līgumu un gatavotos iespējamam nākotnes konfliktam ar NATO.
Šogad mūsu gaisa telpā nav fiksēti pārkāpumi, taču pagājušajā gadā arī Latvijā ielidoja krievu drons. Shahed tipa lidrobots mūsu valstī nolidoja aptuveni 40 kilometrus no Baltkrievijas robežas, pirms nokrita laukā netālu no dzīvojamās mājas. Incidents atklāja būtiskus trūkumus mūsu gaisa telpas apsardzībā, jo lidrobota nokrišanu pirmie pamanīja iedzīvotāji. Pēc incidenta NBS pierobežā izvietoja mobilus gaisa telpas apsardzības radarus.
NORMUNDS MERCS
NBS Gaisa spēku štāba priekšnieks/pulkvežleitnants
Austrumu pusē ir izvietotas papildu vienības, tai skaitā pilnveidotas procedūras, pārskatīta lēmumu pieņemšana, par ko mēs iepriekš runājām. Tas pats attiecas arī uz NATO sabiedroto iesaisti. Procedūras ir pilnveidotas, tai skaitā arī algoritmi attiecībā uz sabiedrības informēšanu par potenciāliem gaisa apdraudējumiem, tas ir vairāk starpinstitūciju darbs, tas nav tikai bruņoto spēku pārziņā.
Tā atlūzas tālākai izpētei pārņēma Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Tur raidījumam norāda, ka lidaparātā atrastas Krievijā, Ķīnā un arī Rietumvalstīs ražotas detaļas. Tā kā dienesta ieskatā drons komplektēts pagājušajā gadā, tas liecinot arī par Krievijas spējām apiet sankcijas.
Aizsardzības ministrs (Progresīvie)
AS: Protams, mēs nevaram simtprocentīgi garantēt, ka katru gaisa telpas metru mēs varam aizzīmogot un neviens drons nevar ielidot iekšā.
NP: Tad jau NATO, katru centimetru aizsargāt, nestrādā?
AS: Katru centimetru aizsargā, pirmkārt, uz sauszemes, katru centimetru aizsargā jūrā, kas ir teritoriālie ūdeņi, gaisā, protams, ka apņēmība šeit ir aizsargāt un arī jāaizsargā, bet tas nenozīmē, ka šeit gaisa telpā nevar notikt arī kāds incidents.
Dronu incidentu dēļ atsevišķās valstīs arī aktīvāk sākuši diskutēt par to notriekšanu. Vācijā izskanējis piedāvājums grozīt likumu, lai ļautu to darīt policijai, bet Dānijā rosināja tādas pilnvaras piešķirt lidostām un citu kristisko infrastruktūras objektu pārvaldītājiem. Beļģļijā armijai atļauts notriekt dronus virs militārajām bāzēm. Latvijas bruņotie spēki mums norādīja, ka esošais reglaments teorētiski ļauj dronus notriekt, taču pirms lēmuma pieņemšanas esot jāvērtē, kāds sekas tas varētu radīt.
