Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Vai un kad Krievija varētu uzbrukt kādai NATO valstij - uz šiem jautājumiem vienotas atbildes nav. Izskan tikai minējumi, prognozes. Tiesa, ar dažādām provokācijām Eiropa saskaras jau šobrīd.
Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.
Lietuvai trūkst spēju novērst naidīgu bezpilota lidaparātu ielidošanu tās gaisa telpā, ja nefunkcionē NATO rotācijas pretgaisa aizsardzības sistēma, trešdien Kopenhāgenā paziņoja prezidents Gitans Nausēda.
Lavrovs būtībā pasludināja karu pret Eiropas NATO dalībvalstīm un pat nosauca, kur tas sāksies, par to savā emuārā raksta politiskais komentētājs "Быть Или", raksta “dialog.ua”.
Pēc nevēlamu bezpilota lidaparātu ielaušanās Dānijas gaisa telpā NATO ir pastiprinājusi modrību Baltijas jūrā, naktī no sestdienas uz svētdienu preses konferencē paziņoja alianses pārstāvis Martins O’Donels.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 2.oktobrī, un piektdien, 3.oktobrī, oficiālā vizītē apmeklēs Albāniju, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Šis laiks ir sarežģīts gan pasaulē, kur turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, gan Latvijā, kur politiskā spriedze pieaug drošības budžeta apstiprināšanas laikā, sestdien "Vienotības" kongresā teica ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Krievijai nedrīkst būt šaubu par NATO spēju aizsargāt dalībvalstis un atturēt jebkādus draudus, sestdien uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Rīgā atklājot NATO Militārās komitejas konferenci Bruņoto spēku komandieru līmenī.
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Lielbritānijas, Vācijas un Francijas diplomāti sarunās Maskavā brīdinājuši Krievijas varasiestādes, ka NATO ir gatava ar pilnu spēku reaģēt uz alianses gaisa telpas pārkāpumiem, tostarp notriekt Krievijas lidmašīnas, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Ceturtdien, 25. septembrī, Šauļos izvietotie Ungārijas iznīcinātāji, kas veica NATO gaisa patrulēšanas misiju, pārtvēra piecu Krievijas kara lidmašīnu grupu, kas lidoja netālu no Latvijas robežas virs Baltijas jūras, ziņo “lrytas.lt”.
Turcija Lietuvā izvietojusi NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnu, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.
Francija ir paudusi trauksmi par "naidīgas" aktivitātes pieaugumu kosmosā, un tās augstākais militārais komandieris brīdina, ka satelīti kļūst arvien neaizsargātāki pret traucējumiem no Krievijas, Ķīnas un citu globālo konkurentu puses, vēsta “Euro Weekly News”.
Neskatoties uz Donalda Trampa neatlaidīgo atteikšanos noteikt jaunas sankcijas pret Maskavu, Krievijas ekonomika joprojām piedzīvo strauju lejupslīdi, un Vladimirs Putins ir izmisumā, raksta "Prozoro".