Eiropas izlūkdienesti un politiskā elite uzskata, ka Krievijas Federācija ir nonākusi stratēģiskā strupceļā Ukrainā, tāpēc meklēs jebkādus iemeslus, lai izsludinātu jaunu mobilizāciju, raksta "The Wall Street Journal".
Eiropas galvaspilsētās pieaug bažas, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu mēģināt paplašināt karu ārpus Ukrainas. Kremlis par to domā, ņemot vērā pieaugošās problēmas ar armijas zaudējumu atgūšanu un krīzi valsts ekonomikā.
"The Wall Street Journal" par to raksta, atsaucoties uz vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu un militāro resoru pārstāvjiem. Pēc viņu aplēsēm, pašreizējais karadarbības temps Krievijas Federācijai kļūst arvien grūtāks. Ja Maskava neuzsāks jaunu lielu mobilizāciju, būs ārkārtīgi grūti izkļūt no stratēģiskā strupceļa.
Eiropā tiek uzskatīts, ka Krievijas zaudējumi sasniedz desmitiem tūkstošu karavīru mēnesī, kas pārsniedz iespēju papildināt armiju ar brīvprātīgajiem, kuri paraksta līgumus. Daži Eiropas eksperti norāda, ka formāli Maskava spēj veikt plaša mēroga mobilizāciju, taču politiski tas nozīmēs Putina kara neveiksmes atzīšanu. Ņemot to vērā, pēc viņu domām, Kremlis var meklēt konflikta eskalācijas un paplašināšanas iespējas.
Eiropā pastāv bažas, ka nākamā gada laikā Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO reakciju Baltijas valstīs, Arktikā vai Baltijas jūras reģionā, raksta "Dialog.UA".