Somija un Zviedrija, ja šīs valstis nolems lūgt uzņemt tās NATO, par alianses dalībvalstīm varētu kļūt ātri, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Lai stiprinātu NATO atturēšanu un aizsardzību, būtiski ir nodrošināt NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Baltijas valstīs, uzsver Latvijas vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš.
Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, NATO un tās dalībvalstu militārā ierēdniecība triecientempā sacer alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas apstiprināma jūnija beigās Madridē. Valstu un līderu domas arī būtiskos aspektos teju katru dienu mainās, taču kopīga ir izpratne, ka Krieviju vairs nevar uztvert kā NATO draugu un labu sabiedroto. Latvija pieprasa vairāk!
Aizvadītajā nedēļā Rīgā tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, tie paziņoja, ka savās valstīs centīsies panākt tādu NATO klātbūtni, kas nepieļauj pat domu par uzbrukumu tām. Premjerministri uzskata, ka šāds efekts var tikt panākts ar NATO divīzijas jeb vismaz 10 tūkstošu karavīru pastāvīgu klātbūtni.
Vēl līdz NATO samitam Madridē šī gada jūnija izskaņā ir jāvienojas par pastāvīgas aizsardzības klātbūtnes izveidi Baltijas valstīs, šādu nostāju šodien tikšanās laikā ar Spānijas aizsardzības ministri Margaritu Roblesu Fernendezu paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Sarunās par NATO divīziju izvietošanu Baltijas valstu priekšrocības ir jau ilgstoši lielāks finansējums aizsardzībai, bet Latvijas priekšrocība ir arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) nozīmīgā loma diplomātijā, saka "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis.
Notiekošā nozīmību cilvēki apjauš tikai pēc tam. Tā tas notiek gan sadzīvē, gan lielajā politikā. Šobrīd Ukrainā notiekošā kara nozīmību cilvēki ārpus tiešās karadarbības zonas uztver vāji. Par to liecina arī galvenās tēmas, par kurām debatēja abi kandidāti pirms svētdien notikušajām Francijas prezidenta vēlēšanām.
Latvijai būs daudz darāmā, sagatavojoties jaunu sabiedroto karavīru uzņemšanai, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
No 22. aprīļa līdz 25.aprīlim Rīgas pasažieru ostā atradīsies NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas kuģi. NATO pastāvīgo jūras spēku grupu uzdevums ir nodrošināt aliansi ar pastāvīgām jūrā esošām operāciju spējām, esot gatavībā veikt misijas miera un krīzes laikā. Piedaloties sabiedroto valstu jūras spēku kopējos treniņos un apmācībās, tiek uzturēta dalībvalstu jūras spēku gatavība, veicināta sadarbība un savietojamība jūras operācijās.
Vācija ir gatava sniegt būtisku ieguldījumu NATO brigādes izveidei Lietuvā, lai aizvietotu pašreizējo starptautisko spēku bataljonu, vizītes Viļņā laikā piektdien apliecināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
Zviedrijas valdībai cenšoties paātrināt lēmuma pieņemšanu NATO jautājumā, ziņojums par valsts drošības jautājumiem, kurā cita starpā būs izvērtēta iespējamā pievienošanās aliansei, tiks publicēts agrāk nekā sākotnēji plānots, ceturtdien paziņojusi Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde.
Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, pasaulē spēcīgākā militārā alianse stāv malā. Palīdzība Ukrainai izpaužas tikai vārdos, bet ne darbos, un simboliski to pamato spēkā esošā NATO stratēģiskā koncepcija, kas Krieviju joprojām uzlūko kā draugu un sabiedroto.
Ukrainai Krievijas sāktajā karā ir nepieciešams daudz lielāks un plašāks atbalsts, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministri Annelēnu Bērboku žurnālistiem uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ir ļoti iespējams, ka Somija lūgs to uzņemt NATO, piektdien sacīja Somijas Eiropas lietu ministre Titi Tupurainena, šādi izsakoties tikai dažas stundas pēc tram, kad Krievija bija brīdinājusi par sekām, ja Somija un Zviedrija pievienosies aliansei.
Ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, Maskavai būs vairāk "oficiāli reģistrētu pretinieku", ceturtdien paziņojis Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO pozitīvi ietekmētu drošības situāciju visā Baltijas jūras reģionā, tostarp arī Latvijā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" trešdien uzsvēra Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir apliecinājis, ka alianse ātri uzņems Somiju un Zviedriju savās rindās, ja šīs valstis nolems tai pievienoties.
Zviedrijas un Somijas premjerministres Magdalēna Andešsone un Sanna Marina trešdien Stokholmā diskutēs par NATO, abās ziemeļvalstīs aktivizējoties debatēm politiskās vadības līmenī par iespējamo pievienošanos aliansei.