Lai nodrošinātu labu miegu un atjaunošanos, svarīgs nav tikai gultā pavadīto stundu skaits. Arī aizmigšanas un pamošanās laiks tieši ietekmē miega kvalitāti, jo tas ir cieši saistīts ar organisma iekšējo bioloģisko pulksteni.
Miega speciālisti apgalvo, ka nav universāla gulētiešanas laika, kas derētu visiem. Tomēr regulāra un konsekventa došanās gulēt ļoti vēlu var nopietni izjaukt organisma dabisko diennakts ritmu.
Eksperti brīdina, ka regulāra došanās gulēt pēc pusnakts ir slikts ieradums.
Cilvēka ķermenis darbojas pēc 24 stundu iekšējā pulksteņa, kas regulē ne tikai miegainību un modrību, bet arī hormonu ražošanu, vielmaiņu, imūnsistēmas darbību un šūnu atjaunošanos.
Šī pulksteņa galvenais atskaites punkts ir gaisma un tumsa. Vēla nomodā būšana naktī, īpaši mākslīgā apgaismojumā un ekrānu ietekmē, izjauc organisma ritmu.
Tas nenozīmē, ka pusnakts ir bīstams slieksnis no zinātniskā viedokļa, jo cilvēkiem ir atšķirīgs hronotips. Problēmas galvenokārt rodas, ja cilvēka miega grafiks nesakrīt ar viņa iekšējo ritmu vai ja viņam ir jāceļas agri pēc vēlas gulētiešanas.
Organisma miega ciklu galvenokārt kontrolē divi hormoni: melatonīns un kortizols.
Melatonīns (miega hormons) sāk ražoties, iestājoties krēslai, sasniedzot maksimumu nakts pirmajā pusē un palīdzot organismam sagatavoties miegam.
Kortizola (nomoda un stresa hormona) līmenis sāk paaugstināties agrās rīta stundās, lai sagatavotu organismu jaunajai dienai.
Ja neejat gulēt līdz pusnaktij, aizmigšana var sakrist ar periodu, kad melatonīna līmenis jau krītas, un rīta kortizola pieplūdums ir tikai dažu stundu attālumā. Tā rezultātā miegs kļūst virspusējs un saraustīts.
