Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija pirmdien sākusi iekšējās debates par to, vai Zviedrijai vajadzētu pietiekties dalībai NATO.
Zviedrijas premjerministres Magdalēnas Andešsones centriski kreisā partija tradicionāli bijusi pret valsts iestāšanos NATO, tomēr līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu Zviedrijā atsākušās intensīvas debates par pievienošanos aliansei.
Sociāldemokrātu nostājas maiņa būtu vēsturisks pavērsiens un sagatavotu ceļu Zviedrijas dalībai NATO.
Sagaidāms, ka tas kļūs par vienu no centrālajiem jautājumiem 11.septembrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Zviedrijas kaimiņvalsts Somija gatavojas pieņemt līdzīgu politikas lēmumu vasaras sākumā.
Premjere sākotnēji sacīja, ka nepievienojošās valsts statuss "labi kalpojis Zviedrijas interesēm", taču vēlāk atzina, ka ir gatava debatēm par politikas maiņu, bet marta beigās neizslēdza, ka Zviedrija varētu pievienoties NATO.
Debates, kas būs atvērtas visiem partijas biedriem, būs plašāka diskusija, nevis tikai ap jautājumu par "jā" vai "nē" dalībai NATO", norādīja partijas ģenerālsekretārs Tobiass Baudins.
"Dialogs par drošības politiku" tiks pabeigts līdz vasarai, viņš piebilda.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalsts dalībai NATO ir dubultojies - līdz aptuveni 50% Zviedrijā un 60% Somijā, liecina sabiedriskās domas aptaujas.
Zviedrijas labējās opozīcijas līderis konservatīvais Ulfs Kristersons jau ir paziņojis, ka lūgs uzņemt Zviedriju NATO, ja pēc septembra vēlēšanām viņam būs vairākums parlamentā.
Nacionālkonservatīvā partija "Zviedrijas Demokrāti", kas pēc 2018.gada vēlēšanām ir trešā lielākā partija, norādījusi, ka varētu atbalstīt valsts dalību NATO, kaut arī iepriekš bijusi pret to.