Aizvadītajā nedēļā Rīgā tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, tie paziņoja, ka savās valstīs centīsies panākt tādu NATO klātbūtni, kas nepieļauj pat domu par uzbrukumu tām. Premjerministri uzskata, ka šāds efekts var tikt panākts ar NATO divīzijas jeb vismaz 10 tūkstošu karavīru pastāvīgu klātbūtni.
Mūsdienu karaspēkos divīzija ir mazākā kombinēto ieroču vienība, kura spējīga darboties neatkarīgi. Divīzijas var būt arī specializētas, piemēram, tanku, artilērijas, raķešu vai aviācijas. Dažādu valstu armijās divīzija apvieno atšķirīgu skaitu karavīru, taču publiski pieejamā informācija liecina, ka par divīziju uzskata ieroču vienību, kurā ir no 10 līdz 30 tūkstošiem kareivju.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis par šāda mēroga vienības uzņemšanu gan runā ar piesardzību.
“Nezinu, vai tas ir iespējams. Neesmu pārliecināts, ka viņi apjēdz, kas tas ir. Tas ir tāds milzīgs skaitlis,”
saka bijušais aizsardzības ministrs. Viņš arī atgādina, ka Latvijai pietiekami liels izaicinājums bija jau vienlaicīga 1500 sabiedroto ierašanās. “Mums ir pietiekami daudz jāizdara, lai sabiedroto spēkus varētu uzņemt Latvijā. Tas nav tik vienkārši izdarāms, jo patlaban ir pieaugušas būvniecības izmaksas, viss ir sadārdzinājies,” piebilst R. Bergmanis.
Jautāts, ar kādiem līdzekļiem, viņaprāt, varētu panākt premjerministra noteikto mērķi, R. Bergmanis pauž, ka ļoti svarīgi būtu panākt, lai uz pastāvīgu atrašanos Latvijā tiktu nozīmēti ASV bruņoto spēku pārstāvji. Nākamās būtu rūpes par spēcīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi, kas “varētu nosegt mūsu trīs Baltijas valstis”. Iespējams, lai mazinātu potenciālos draudus no Kaļiņingradas, lietderīgi būtu padomāt par jūras spēku stiprināšanu Liepājā.
Uzmanīgs tieši par divīzijas izvietošanu Latvijā ir arī esošais aizsardzības ministrs, “Attīstībai/”Par!” pārstāvošais Artis Pabriks. Viņš cer, ka NATO samitā Madridē, kas paredzēts jūnijā, tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei - 2500 karavīru. Brigādes līmenī karavīru skaits Latvijā nebūtu daudz lielāks par to, kāds tas ir patlaban kopā ar NATO kaujas grupu, tomēr atšķirība ir tajā, ka brigādēm ir cita tipa armijas spējas.
“Tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigāde attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi,” uzsver aizsardzības ministrs.
Ja sabiedrotie samitā nolems uz Latviju nosūtīt papildu spēkus, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams jauns mācību poligons starptautiskajiem spēkiem un otra starptautiskā bāze, jo patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē.
Ministrs patlaban nekomentēja bāzes iespējamās atrašanās vietas, taču tādas esot vairākas. Ministrija izvēlēšoties ekonomiski izdevīgāko un tādu, kur būs iespēja tuvumā trenēties. Nav izslēgts, ka jaunā bāze tiks būvēta netālu no Lietuvas robežas, jo kaimiņos jau izskanējusi doma, ka Latvija un Lietuva kopīgiem spēkiem varētu izveidot mācību poligonu.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs, “Konservatīvos” pārstāvošais Juris Rancāns, jautāts, ar kādiem spēkiem, viņaprāt, pietiktu, lai tiktu sasniegts premjera nospraustais mērķis, atklāti atzina, ka šo lēmumu jāuztic pieņemt militāristiem.
“Par atturēšanas spēku lielumu būtu jāspriež pašai armijai un drošības, militārajiem ekspertiem. Mums kā politiķiem ir svarīgi noformulēt konkrētu mērķi,” saka deputāts.
