Šodien NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas divus Krievijas bruņoto spēku daudzfunkcionālos iznīcinātājus "Su-27", aģentūra LETA noskaidroja Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Raugoties nākotnē, NATO nepietiks tikai ar savu spēku modernizēšanu, bet būs jāmaina viss koncepts, kā tiek veiktas spēku mobilizēšanas operācijas, izdevumam "Defence Matters" norādīja domnīcas "RAND Corporation" eksperts Deivids Očmaneks, kurš strādājis vairākos ar militāro plānošanu saistītos amatos ASV.
NATO un Krievijai nav izdevies pārvarēt dziļās domstarpības Ukrainas jautājumā, trešdien pēc Krievijas un NATO padomes sēdes paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Krievija otrdien paziņojusi, ka šonedēļ gaidāmajās sarunās ar NATO plāno apspriest Baltijas jūras gaisa telpas drošības uzlabošanu, kā arī ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.
NATO Varšavas samits Latvijai nes vairākus būtiskus jaunumus – alianses bataljonu Latvijā vadīs kanādieši, viņu galvenais uzdevums būs Lielvārdes lidlauka aizsardzība, taču hibrīdais karš, kā bija, tā paliks vispirms pašas apdraudētās nācijas problēma.
Varšavas NATO samitā pieņemtie lēmumi nav aprobežojušies vien ar Ziemeļatlantijas alianses austrumu flanga stiprināšanu, kuras mērķis ir novērst Krievijas radīto apdraudējumu.
Pēc aizvadītajā nedēļā Varšavā notikušās NATO dalībvalstu līderu tikšanās ir gaidāma Krievijas retorikas saasināšanās, taču līdz ar samitā pieņemtajiem lēmumiem spriedzes eskalācijas draudi drīzāk ir samazinājušies, nekā palielinājušies, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Pirms NATO bataljona uzņemšanas viens no sarežģītākajiem uzdevumiem būs infrastruktūras sagatavošana, intervijā Latvijas Radio norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Varšavas samita lēmums signalizē Krievijai - ne soli tālāk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Piektdien un sestdien notikušajā NATO samitā Varšavā izlemts, ka Baltijas valstīs un Polijā nākamgad tiks izvietotas četras bataljona līmeņa kaujas vienības. Latvijā kaujas vienība darbosies Kanādas vadībā. Kopumā tie būs apmēram 1000 karavīru no Kanādas, Polijas un citām valstīm.
NATO, visticamāk, pieņems Ukrainā un Gruzijā esošo situāciju par faktisku ilgtermiņa stāvokli, vienlaikus gan formāli uzturot pārmetumus Krievijai, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) jaunākajā pētījumā "NATO un Krievijas attiecības: Latvijas intereses formālo ietvaru un attiecību transformācijas kontekstā" secinājuši eksperti.
Daudznacionāla bataljona vadīšana Latvijā ir viena no iespējām sekmēt stabilitāti un drošību Eiropā laikā, kad tas ir ļoti nepieciešams, šodien žurnālistiem sacīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.
Kanādai kā Latvijā izvietojamā NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijai tiks nodrošināts viss nepieciešamais atbalsts, šodien Varšavā, tiekoties ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, apliecināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Polijas ieguldījums Baltijas reģiona drošības stiprināšanā ir ļoti nozīmīgs, šodien tikšanās laikā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pat visu NATO izteikto formālo kritēriju izpildes gadījumā ir maz ticams, ka par NATO dalībvalstīm varētu kļūt valstis ar neatrisinātiem teritoriālajiem konfliktiem un potenciālu kara risku ar Krieviju, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) jaunākajā pētījumā "NATO un Krievijas attiecības: Latvijas intereses formālo ietvaru un attiecību transformācijas kontekstā" secinājuši eksperti.
Tuvākajos gados uzaicinājuma pievienoties NATO, visticamāk, nebūs nevienai valstij, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).