Baltijas valstu premjeri pauž atbalstu Somijas un Zviedrijas lēmumam pieteikties dalībai NATO
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Ministru prezidenti pilnībā atbalsta un apsveic Zviedrijas un Somijas vēsturisko lēmumu pieteikties dalībai NATO, akcentē Baltijas valstu premjeri kopīgā paziņojumā.
Ministru prezidenti uzsver, ka Somijai un Zviedrijai ir tādas pašas vērtības kā NATO sabiedrotajiem, un šīs valstis atbalsta apņemšanos ievērot principus, uz kuriem balstās eiroatlantiskā drošība. Amatpersonas pauž, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO uzlabos kolektīvo drošību un stiprinās aliansi.
Tāpat premjeri norāda, ka Baltijas valstis, Somija un Zviedrija ir kopīgi atbildīgas par mierīgu, drošu un pārtikušu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO palīdzēs sasniegt šos mērķus un pavērs valstīm jaunas iespējas ciešākai un spēcīgākai sadarbībai drošības un aizsardzības jomā.
"Mums ir kopīgas drošības intereses, mums ir līdzīgi drošības apdraudējumi un izaicinājumi. Tāpēc Baltijas valstis šos draudus un izaicinājumus risinās ciešā sadarbībā un solidarizējoties ar Somiju un Zviedriju gan kā NATO sabiedrotajiem, gan pievienošanās procesa laikā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šis pievienošanās process norit ātri un sekmīgi," paziņojumā norāda Baltijas valstu Ministru prezidenti.
Viņi arīdzan vērš uzmanību uz to, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā NATO kā aizsardzības alianses loma, kas cenšas panākt mieru, drošību un stabilitāti visā Eiroatlantiskajā telpā, ir kļuvusi vēl nozīmīgāka. Baltijas valstu premjeri pauž cerību sadarboties ar Somiju un Zviedriju aliansē, lai sasniegtu šos mērķus.
Paziņojumu parakstījusi Igaunijas Ministru prezidente Kaja Kallasa, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Lietuvas Republikas Ministru prezidente Ingrīda Šimonīte.
Jau ziņojām, ka Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku