Latvijas valdība šodien atbalstīja jautājumu par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka pēc Krievijassāktā kara Ukrainā Somijas un Zviedrijas valdība izstrādāja un izskatīšanā parlamentā nodeva ziņojumu par izmaiņām drošības vidē. Tajā secināts, ka tikai dalība NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5.pantā noteiktās drošības garantijas spētu Somijai un Zviedrijai sniegt nepieciešamo aizsardzību potenciāla militāra konflikta gadījumā.
Sekojot plašām diskusijām, Somijas parlaments un Zviedrijas valdība pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Valstu oficiāla pieteikuma vēstules tika iesniegta NATO ģenerālsekretāram 18.maijā.
ĀM atzīmē, ka, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tās agresīvo retoriku un potenciālu eskalēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijas un sabiedroto interesēs ir paātrināt Somijas un Zviedrijas iestāšanās procesu NATO, tādējādi mazinot Krievijas iespēju logu.
ĀM akcentē, ka lēmumu par uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai uzsākt iestāšanās sarunas NATO jāpieņem NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē. Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO notiks saskaņā ar protokolu par Zviedrijas un Somijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
ĀM atzīmē, ka tad, kad NATO dalībvalstis būs vienojušās par pievienošanās protokolu parakstīšanu, tad tos parakstīs NATO dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes laikā.
Pēc pievienošanās protokolu parakstīšanas tiek uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis atbilstoši nacionālajām procedūrām apstiprinās pievienošanās protokolu.
Pēc pievienošanās protokola ratifikācijas procesa pabeigšanas NATO dalībvalstīs tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Somijā un Zviedrijā atbilstoši to nacionālajām ratifikācijas procedūrām. Somija un Zviedrija kļūs par Ziemeļatlantijas līguma dalībniecēm, iesniedzot ratifikācijas rakstu glabāšanai Ziemeļatlantijas līguma depozitārijā - ASV Valsts departamentā.
LETA jau rakstīja, ka Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.
Somija, Zviedrija un Rietumu sabiedrotie cer, ka izdosies pārvarēt Turcijas iebildumus.
Vairākas NATO dalībvalstis, to vidū Lielbritānija, ir piedāvājušas Somijai un Zviedrijai drošības garantijas pieteikumu izskatīšanas laikā, kamēr uz abām valstīm vēl neattiecas kolektīvās aizsardzības līgums.
1949.gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.