Levits: Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO stiprinās aliansi un Latviju
Saeima ļoti ātri ratificēs Somijas un Zviedrijas iestāšanās protokolu NATO, tādu pārliecību šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts pirmā persona norādīja, ka Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO stiprinās gan aliansi kopumā, gan jo īpaši - Ziemeļeiropas reģionu. Abu valstu lēmums iestāties NATO ir ne tikai Zviedrijas un Somijas, bet arī visas Eiropas interesēs, ir pārliecināts Levits.
Ministru prezidents akcentēja, ka Zviedrijas un Somijas pieteikums par vēlmi iestāties aliansē ir nozīmīga un pozitīva ziņa. Kariņš uzsvēra, ka tiklīdz Latvija formāli saņems pieteikumu apstiprināt šo abu valstu iestāšanos NATO, tas tiks nosūtīts Saeimai.
"Esmu pārliecināts, ka Saeima nevilcināsies un īsā laikā pabeigs pilnu ratifikācijas procesu no Latvijas puses. Zviedrijas un Somijas iestāšanās stiprinās aliansi, Latviju un reģionu. Mūsu kaimiņi spers apsveicamu soli, kas palīdzēs vēl vienā jomā stiprināt labās attiecības ar skandināvu partneriem," sacīja Kariņš.
Jau ziņojām, ka 18.maijā Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.
"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.
"Ir jāņem vērā visu sabiedroto drošības intereses, un mēs esam apņēmušies atrisināt visus jautājumus un ātri nonākt pie secinājumiem," teica NATO ģenerālsekretārs.
"Visi sabiedrotie saprot NATO paplašināšanās nozīmi. Mēs visi uzskatām, ka ir jābūt vienotiem, un mēs visi uzskatām, ka šis ir vēsturisks brīdis, kas mums jāizmanto," piebilda Stoltenbergs.
Somija, Zviedrija un Rietumu sabiedrotie cer, ka izdosies pārvarēt Turcijas iebildumus.
Gaidāms, ka NATO valstu vēstnieki trešdien izskatīs abu Ziemeļvalstu pieteikumus un varētu apstiprināt oficiālu iestāšanās sarunu sākšanu.
Vairākas NATO dalībvalstis, to vidū Lielbritānija, ir piedāvājušas Somijai un Zviedrijai drošības garantijas pieteikumu izskatīšanas laikā, kamēr uz abām valstīm vēl neattiecas kolektīvās aizsardzības līgums.
"Pēdējo dienu laikā vairākas sabiedrotās ir paziņojušas par atbalstu Somijas un Zviedrijas drošībai. NATO jau ir klātesoša Baltijas jūras reģionā, un NATO un sabiedroto spēki nepieciešamības gadījumā turpinās pielāgoties," uzsvēra Stoltenbergs.
1949.gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.