Trešdienas LTV “Rīta Panorāmā” bija sižets par to, ka Ludzas stacijas teritorijā notiks “Latvijas dzelzceļa” civilās aizsardzības mācības. To laikā operatīvie transporta līdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Apkārtējie iedzīvotāji tika aicināti izturēties ar sapratni un nesatraukties, jo stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija, tādēļ skanošās sirēnas nav jāņem vērā. Mācību mērķis bija pārbaudīt civilajā aizsardzībā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai.
Tas ir normāli. Šoreiz pareizi. Tautu vajag informēt par neparastām darbībām un trokšņiem. Citādi var sākties panika. Lai vai kā, televizora kaste joprojām ir ietekmīgākais medijs Latvijā. Ir jau visādi interneta portāli un sociālie tīkli, bet, ja par kaut ko paziņo televīzija, tad ir vislielākā cerība, ka ziņa aizies līdz plašai publikai. Ne visi Ludzā skatījās “Rīta Panorāmu”, bet viena daļa redzēja. Tie, kas redzēja, to zināja un varēja pastāstīt citiem, kuri neredzēja. Līdz ar to tas kaut kā tā rāmāk un mierīgāk. Arī Ludzā pašlaik atrodas bēgļi no Ukrainas - viesnīcā “Ludza” vai citur. Viņi latviski vēl nesaprot, bet jācer, ka bija citi cilvēki, kas zināja par mācībām un viņus nomierināja. Protams, ka, dzirdot sirēnas, ukraiņu bēgļi varēja nodomāt, ka karš atkal ir viņus panācis.
Lai vai kā, šoreiz tomēr ir labāk.
Pirmdien “Rīta Panorāma” vienā no saviem sižetiem stāstīja, kā jārīkojas kodolkara gadījumā. Vērtīgi padomi, tomēr diezgan biedējoši. Baiļu gaisu baudījusī tauta ap pulksten pusdiviem dienā izdzirdēja divus baisus blīkšķus - tādus, ka dažviet drebēja logu rūtis. “Rīta Panorāma” nebija brīdinājusi, ka tādi blīkšķi var būt.
Izrādījās, ka divas NATO spēku (mūsu aizstāvju) lidmašīnas ceļā no Lietuvas uz Igauniju bija pārsniegušas skaņas ātruma robežu, un tādos gadījumos skan diezgan baigs “bum, bum”. Tāds, ka attālāk izklausās pēc pērkona vai sprādziena, bet tuvāk dreb logu rūtis un šķiet, ka kodolkarš jau ir klāt.
Ir saprotams, ka lidmašīnām ir jālido, ka ir jātrenējas. Taču pagaidām tādi būkšķi ir neierasti. “Rīta Panorāma” par to neinformēja, bet tas saprotams - NATO spēki neesot par to informējuši arī Latvijas Aizsardzības ministriju. Latvijas Aizsardzības ministrija par to mulsa un sarka, un atvainojās ar savu preses pārstāvju palīdzību. Pats aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) gan neatvainojās.
Bet arī to var saprast - Pabrikam lieka atvainošanās būtu varbūt sava reitinga punktu zaudēšana. No defekta gan var izveidot efektu, tomēr tas ir riskanti. Ej nu zini, kā vēlētājs var noreaģēt, ja redzēs, ka Pabriks arī mēdz atvainoties un nav neskarami ideāls?
Nāk vēlēšanas, kad reitinga punkti būs vajadzīgi. Lieku reizi parādīties nestabili šaubīgā, paššaustīgā gaismā - kam tas vajadzīgs? Pabrika reitings ir diži izcils. Ar to varēs pavilkt sev līdzi uz augšu arī visu pārējo “Attīstībai/Par!” zaglīgo, mazspējīgo, kovidžņaudzīgo, azartspēlīgo šīs partijas šļuru.
